Ar tramvaju līdz Purvciemam

gadam iekļāva vairāku jaunu tramvaju līniju izveidošanu, tajā skaitā līdz Purvciemam, Andrejsalai, Rumbulai, Ķīpsalai un Skanstes ielai. Grandiozo plānu īstenošana ir atkarīga no finansēšanas iespējām. Pagaidām ir rezervēta tikai zeme jauna tramvaju depo būvniecībai Rumbulā, līdz kuram tiks pagarināta tramvaju līnija, noticis pieredzes apmaiņas brauciens uz Spāniju, bijušas sarunas par iespējamu sadarbību un nolemts tuvākajos divos gados iegādāties pirmos modernos tramvajus. Projektu ieviesīs daļēji Pērn, pieņemot lēmumu par zemās grīdas tramvaja ieviešanu Rīgā, pašvaldība paziņoja, ka projekts tiks īstenots septiņos etapos līdz 2032.gadam un izmaksās ap pusmiljardu latu. Tika precizēts, ka pirmais posms paredz līdz 2010.gadam kopumā par 220-230 miljoniem latu iegādāties 20 zemās grīdas tramvaju, rekonstruēt sliežu ceļu desmit kilometru garumā un izbūvēt jaunu posmu zem VEF gaisa tilta, kā arī uzbūvēt depo piebūvi, lai būtu kur apkopt modernos tramvajus. Taču nu plāns ir mainījies - vēl iepriekšējā pilsētas mēra Aivara Aksenoka (JL) laikā valdība izslēdza Rīgu no to pilsētu saraksta, kas var pretendēt uz Eiropas Savienības naudu elektrotransporta attīstībai, bet aizņemties tik lielu summu bankās, pēc pašreizējā Rīgas mēra Jāņa Birka (TB/LNNK) preses sekretāres Ingas Spriņķes teiktā, pašvaldība nevar, jo tai jau ir citi kredīti. Tomēr nedarīt neko arī nevar, jo jau 2010.gadā lielai daļai pilsētas tramvaju beigsies ekspluatācijas termiņš, nolietojušās būs arī sliedes. Satiksmes departamenta preses sekretāre Ieva Prauliņa uzsver, ka izdevumi par veco tramvaju renovāciju, ekspluatāciju un elektroenerģijas patēriņu pilsētai 30 gadu periodā izmaksās par 25 miljoniem latu vairāk nekā jaunu zemās grīdas tramvaju ieviešana un izmantošana, nemaz nerunājot par augstāku pasažieru komfortu un ērtībām. Tāpēc domē nolemts atrast naudu vairāku jaunu tramvaju sastāvu iegādei, kas, kā izsakās I.Spriņķe, tiks pielāgoti jau esošajiem sliežu ceļiem. Precīzu skaitu patlaban gan grūti pateikt, jo pašvaldībā vēl nav pieņemts attiecīgs lēmums un ne ar vienu firmu arī nav noslēgts līgums par tramvaju piegādi. Pieredze ir gūta Grūdiens tam, ka atkal kaut kas sāka kustēties uz priekšu, bija Rīgas vicemēra Jāņa Dineviča (LSDSP) un citu Latvijas lielo pilsētu domju priekšsēdētāju vizīte uz Bilbao (Spānija), kur viņi iepazinās ar vietējās pašvaldības, nacionālās valdības un privātā sektora sadarbības pieredzi pilsētvides uzlabošanā. Vizītes laikā J.Dinevičs tikās ar piekto lielāko ritošā sastāva ražotāju pasaulē CAF (ražo zemās grīdas tramvajus, metro, ātrvilcienus, veic to apkopi) pārstāvjiem, kā arī valsts, pašvaldības un privātās partnerības projektos pieredzējušās kompānijas IDOM vadību. Pagājušajā nedēļā uzņēmēji ar atbildes vizīti viesojušies Rīgā. CAF ir izteikusi arī interesi sadarboties ar Rīgas pašvaldību - gan piegādājot zemās grīdas tramvajus, gan organizējot to ražošanu Rīgas vagonu rūpnīcā. Lai pamatīgāk izpētītu, kā šādi projekti tiek realizēti ārzemēs, no 11. līdz 14.jūnijam uz Spāniju vēlreiz brauks satiksmes un transporta jautājumu komitejas vadītājs Andrejs Požarnovs (TB/LNNK), vēl smelties pieredzi varētu doties arī uz Šveici. "Tie gan ir tīri pieredzes apmaiņas braucieni un nav teikts, ka tieši ar šajās valstīs strādājošajām firmām tiks noslēgti līgumi," saka I.Spriņķe. Atbilstoši likumam pašvaldībai jāveic iepirkuma procedūra. Objektīvi jāvērtē Pa kuru maršrutu kursēs pirmie modernie tramvaji, vēl nav zināms. Iepriekš bija iecere kā pirmo tiem pielāgot 6.tramvaja līniju, kas, pēc A.Požarnova vārdiem, ir Rīgas tramvaju sistēmas mugurkauls, kuram pēc rekonstrukcijas būtu viegli pieslēgt jaunus maršrutus. Satiksmes eksperts Edmunds Bērziņš pirmos modernos tramvajus iesaka palaist virzienā, no kura Rīgā iebrauc visvairāk autotransporta. Pēc a/s Latvijas Valsts ceļi datiem, vislielākā gada vidējā diennakts intensitāte ir Jūrmalas virzienā uz autoceļa A10, tam seko Daugavpils virziens un tikai tad Siguldas, kurā kursē arī 6.tramvajs. Kopumā Jūrmalas virzienā brauc par 60% vairāk automašīnu nekā uz Siguldas pusi. Arguments par labu 6.tramvaja maršrutam nav arī esošais sliežu ceļš, jo tad prioritātei jābūt Daugavpils virzienam, kur sliedes ir līdz Maskavas ielas galam, izklāsta E.Bērziņš. Viņš arī aicina turpmāk pievērst uzmanību tramvaju pieturām, jo "nav normāli, ka tajās var nokļūt, tikai šķērsojot ielu brauktuves vai vispār jāstāv uz šauras platformas starp sliedēm un ielu". Valstij jāpalīdz Rīgas Tehniskās universitātes profesore un satiksmes pētījumu firmas Imink vadītāja Ija Niedola uzskata, ka valstij vajag palīdzēt galvaspilsētai atrisināt sastrēgumu problēmu, atbalstot arī tramvaju tīkla attīstību, jo sastrēgumus rada ne tikai rīdzinieki, bet arī Pierīgā dzīvojošie cilvēki. Mēra preses sekretāre atklāj, ka viņš šos jautājumus apspriež ar premjeru un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem. "Tomēr viņiem jau arī nav tādas naudas, jāņem vērā arī tas, ka valdība ir iedarbinājusi inflācijas apkarošanas plānu," piebilst I.Spriņķe. Viņa pieļauj, ka turpmāk runai vajadzētu būt par iedzīvotāju ienākuma nodokļu pārdali, jo tagad galvaspilsēta nesaņem daudzu tajā strādājošo nomaksāto nodokli tikai tāpēc, ka viņu deklarētā dzīvesvieta nav Rīgā. **** Kur brauks tramvaji Reorganizējot esošo tramvaju tīklu, tiks veidots viens loks labajā krastā (centrā), kas apvienos: - Vecrīgu - Autoostu - Centrālo tirgu - Dzelzceļa centrālo staciju - Centra darījumu zonu (Dzirnavu un Elizabetes ielu) - Skanstes ielas apkaimi - Andrejsalas Austrumu daļu Otrs loks paredzēts Daugavas kreisajā krastā, kas savienos: - rajonu gar Slokas un Daugavgrīvas ielām - Klīversalu - Hanzas šķērsojumu - Ķīpsalu - Andrejsalu - Skanstes ielas apkaimi - Centra zonu - Centrālo dzelzceļa staciju - autoostu - Vecrīgu - Akmens tiltu Avots: Rīgas pilsētas attīstības plāns 2006.-2018.gadam