"Mēs rīkosimies sekojošā veidā. Mūsu atbilde būs tieši tāda pati," paziņoja Putins, tiekoties ar ārlietu ministru Sergeju Lavrovu un aizsardzības ministru Sergeju Šoigu. "Amerikāņu partneri mums paziņoja, ka viņi aptur savu dalību līgumā, arī mēs apturam. Viņi paziņoja par to, ka nodarbojas ar zinātniski pētnieciskajiem un konstruktora darbiem, arī mēs darīsim to pašu."
Putins pavēstīja, ka Krievija neizvietos citos pasaules reģionos vidēja un tuva darbības rādiusa ieročus, kamēr tur neparādīsies līdzīgi ASV ieroči.
Tāpat Putins norādīja, ka Krievijai, gatavojot atbildes pasākumus uz ASV izstāšanos no INFT, nevajag iesaistīties dārgā bruņošanās sacensībā.
Putins arī paziņoja, ka atbalsta ideju par jūrā bāzēto raķešu "Kalibr" sauszemes palaišanas iekārtu izstrādi un darbu sākšanas pie virsskaņas vidēja darbības rādiusa raķetes izstrādes.
Tāpat Putins uzdeva Ārlietu ministrijai un Aizsardzības ministrijai nerosināt jaunas sarunas par atbruņošanās tēmu.
"Lūdzu abas iestādes nerosināt nekādas sarunas par šo problēmu. Pagaidīsim, kamēr mūsu partneri nobriedīs tam, lai risinātu ar mums vienlīdzīgu, saturīgu dialogu par šos svarīgo tēmu gan mums, gan mūsu partneriem, gan arī visai pasaulei," paziņoja Putins.
Viņš norādīja, ka visi Krievijas piedāvājumi tāpat kā agrāk atrodas uz galda, bet "durvis sarunām ir atvērtas".
ASV piektdien paziņoja, ka izstājas no divpusējā līguma, apsūdzot Krieviju, ka tā ir izstrādājusi bruņojumu, pārkāpjot lūgumā noteiktos ierobežojumus.
Krievija šos pārmetumus noraida.
INFT 1987.gadā Vašingtonā parakstīja toreizējais ASV prezidents Ronalds Reigans un Padomju Savienības līderis Mihails Gorbačovs.
Saskaņā ar šo līgumu aizliegtas kodolgalviņas nestspējīgas raķetes, kuru darbības rādiuss ir no 500 līdz 5500 kilometriem.
ASV uzskata, ka Krievija ir pārkāpusi šo līgumu, izstrādājot spārnoto raķeti 9M729.
pievienota 6.-8. rindkopa
hi hi
Oficionalis
interesents