T. Kivimjaki intervijā Somijas interneta izdevumam Yle apstiprināja, ka darba jautājumos agrāk kontaktējies ar Krievijas pilsoņiem, līdz viņam pēkšņi tika uzrādītus apsūdzības palīdzības sniegšanā vai palīdzības ārvalsts izlūkdienestiem sniegšanas mēģinājumā. Pirmoreiz sakarā ar aizdomām par līdzdalību spiegošanā somu profesors tika aizturēts 2010. gadā. Kopš tā laika, pēc viņa paša vārdiem, T. Kivimjaki nopratināšanās dažādos Dānijas slepenajos dienestos pavadījis kopumā vairāk nekā 350 stundas.
Dānijas varas iestādes ir apstiprinājušas T. Kivimjaki aresta faktu, tomēr atsacījušās sniegt jebkādus komentārus. Arī Kopenhāgenas universitāte atteikusies no komentāriem. Pašlaik profesors uz laiku ir atstādināts no amata, kaut arī, kā apgalvo Dānijas televīzija, kā zinātniekam T. Kivimjaki ir liela autoritāte kolēģu vidū.
Kā informē BBC News, T. Kivimjaki nekad nav slēpis, ka ir komunicējis ar četriem Krievijas diplomātiem, kurus Dānijas slepenie dienesti šobrīd tur aizdomās par spiegošanu, tomēr varas iestādes viņam joprojām nav uzrādījušas nekādu pamatojumu apsūdzībām. Intervijā Weekendsavisen profesors pastāstīja, ka saņēmis no Krievijas pilsoņiem naudu kā piesaistītais analītiķis un eksperts drošības jomā. Analoģiskus pakalpojumus viņš sniedzis arī citu valstu diplomātiem un oficiālām amatpersonām, bet visas saņemtās summas uzrādījis atbilstoši nodokļu likumdošanai.
Viņš tāpat piebilda, ka neviens no diplomātiem, ar kuriem viņš sadarbojies, nav izsūtīts no valsts vai pasludināts par persona non grata, kas būtu gaidāms, ja diplomātus pieķertu spiegošanā. Prokuratūra tikmēr apgalvo, ka T. Kivimjaki varējis paziņot Krievijas diplomātiem to Dānijas pilsoņu, kuri varētu izraisīt Krievijas izlūkdienestu interesi un mēģinājumus savervēt viņus kā aģentus, vārdus un citus personiskos datus.
T. Kivimjaki ir uzrādītas apsūdzības pēc Dānijas kriminālkodeksa 108. panta, kas paredz atbildību par palīdzības sniegšanu ārvalstu izlūkdienestiem Dānijas teritorijā, pat ja pats apsūdzētais nav tieši piedalījies spiegošanā. Maksimālais iespējamais sods par šādu nodarījumu ir brīvības atņemšana uz sešiem gadiem. Kā ziņo Yle, Dānijas tiesas vēl nekad nav izskatījušas nevienu lietu, kur aizdomās turētajam būtu izvirzīta šāda apsūdzība. Izdevums arī norāda, ka pēc daudzu ekspertu domām, Dānija var interesēt Krievijas izlūkdienestus tikai kā NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts, pašas Dānijas iekšējos noslēpumus, Maskava, visticamāk, neuzskata par uzmanības vērtiem.