Dānijas futbola atklājējs

Aleksandrs Roslovs kļuvis par pirmo Latvijas futbolistu, kas spēlē Dānijas līgā. Ir gan ziņas, ka deviņdesmito gadu sākumā trešās līgas komandā mēģinājuši iekļūt divi VEF komandas futbolisti. Sākumā Roslovs nonāca FC Bornholm, bet jau otro sezonu spēlē Frejas klubā Randers, kas izvirzījusi mērķi iekļūt Superlīgā un patlaban ieņem trešo vietu. Roslovs ir piedalījies četrās spēlēs un trīs nospēlējis «no zvana līdz zvanam». Ceturto liedza pabeigt savainojums. Kā tu vērtē Latvijas komandu spēli pret Zviedriju? Lielā izlase nospēlēja ļoti labi un bija pelnījusi uzvaru. U-21 mačā zviedri bija pārāki kopējā spēlē un arī bija labāk noskaņojušies cīņai. Kā tu varētu raksturot Dānijas pirmajā līgā spēlēto futbolu? Domāju, ka mūsu komanda Latvijas čempionātā varētu cīnīties par medaļām. Līmenis ir diezgan augsts. Temps ir ātrs, divcīņas nesaudzīgas. Spēles stils ir atlētisks, prasa daudz fiziskā spēka. Lielā mērā atgādina angļu stilu, taču pēdējos gados komandu sastāvos ir daudz melnādaino, turku, spēlētāju no bijušās Dienvidslāvijas, tāpēc futbols kļūst arī tehniskāks. Piemēram, vienā mūsu pretiniekkomandā bija tikai turki! Cik daudz Dānijā zina par Latvijas futbolu? Ļoti maz. Daži gan atceras Dānijas negaidīto neizšķirtu Rīgā pirms desmit gadiem. Varbūt pēc šī neizšķirta pret Zviedriju zinās vairāk. Kāda Frejā ir attieksme pret ārzemniekiem? Normāla, lai arī ik pa brīdim varu nojaust, ka aizņemu kāda vietējā vietu, tāpēc visu laiku jācenšas būt galvas tiesu pārākam par konkurentiem. Līdz ar to par vieglu manu dzīvi tur nenosaukšu. Klubā esam divi ārzemnieki, taču polis sastāvā netiek. Vai iznāk kādreiz arī salekties ar kādu? Treniņos ir bijis, taču spēlēs gan ne. Tad visi esam par vienu lietu - uzvaru. Tu esi Liepājas komandas audzēknis. Kāpēc nepaliki Metalurgā? Ilgus gadus trenējos pie Aleksandra Daņilova, taču vairākus gadus Metalurgā vietējie spēlētāji nebija cieņā. Neredzēju izaugsmes iespējas, tāpēc pārgāju uz Audu, no turienes uz FC Bornholm, bet kopš pagājušās vasaras esmu Frejā. Tā ir nedaudz mazāka par Liepāju. Futbols un handbols tur ir populārākie sporta veidi. Līdz šim tev vēl nav izdevies gūt vārtus. Vai Dānijā nav cieņā aizsargu pieslēgšanās uzbrukumam? Tā tas nav, un arī es izmantoju jebkuru iespēju palīdzēt uzbrukumam. Pērn bija viena laba iespēja, taču pretiniekus glāba vārtsargs. Par to gan neskumstu, jo mans galvenais pienākums ir nodrošināt savu vārtu drošību. Kā esi iedzīvojies Dānijā? Tur dzīve ir sakārtota, labklājības līmenis augsts. Brīvā laika ir maz - treniņi, studijas (Aleksandrs mācās Bornholmas biznesa koledžā - A.V.), intensīvi apgūstu arī dāņu valodu. Par dāņu dzīvi mājās gandrīz neko nezinu, jo te nav cieņā aicināšana ciemos. Tāpēc arī ik pa brīdim uznāk vientulības sajūta. Kad Dānijā bija Andrejs (kādu laiku tur spēlēja arī Andrejs Arājs - A.V.), bija interesantāk. Tagad brīvbrīžus aizpilda televizors un grāmatas. Vai ir mērķis spēlēt kādas futbola lielvalsts līgā? Tuvākais mērķis varētu būt iekļūt kādā labā dāņu klubā vai arī ar savējo iekļūt Superlīgā. Tad varētu domāt tālāk.