FOTO: Pirms svētkiem tiekas bijušie PSRS Tautas deputāti

PSRS Tautas deputāti tika ievēlēti vispārējās vēlēšanās 1989. gada martā. Šajās vēlēšanās uzvarēja Latvijas Tautas frontes saraksts. PSRS Tautas deputāti sadarbojās ar Igaunijas un Lietuvas demokrātisko kustību ievēlētajiem deputātiem. Visos piecos PSRS tautas deputātu kongresos tika veikts mērķtiecīgs darbs, lai panāktu iespējas Balstijas republikām izstāties no PSRS. Viena lieta bija panākt demokrātiskos pārkārtojumus Latvijā, bet pavisam kas cits – panākt, lai Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarību atzītu PSRS. PSRS Tautas deputātu vēlēšanas bija pirmās daudzmaz demokrātiskās vēlēšanas pēc 1940. gada. Pirmo reizi deputātu sarakstus negatavoja kompartija. Ļoti saspringtā cīņā Latvijas Tautas Fronte guva uzvaru, un uz Maskavu tika nosūtīti tie cilvēki, kam uzticējās Latvijas tauta. (Interfrontisti ieguva tikai 12 vietas no 52 vietām.) Tie, kas neieguva PSRS Tautas deputātu mandātus, cīnījās par LTF programmas īstenošanu vietējo pašvaldību un Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanās. Pirmā būtiskākā PSRS Tautas deputātu uzvara bija tā, ka PSRS Tautas deputātu kongress publiski nosodīja Molotova-Rībentropa paktu, un šī uzvara radīja juridisko bāzi cīņai par Latvijas neatkarību. PSRS Tautas deputāti veica ļoti riskantu misiju, jo īstenoja politiku, kas bija diametrāli pretēja PSKP nospraustajam kursam. PSRS Tautas deputātu kongresus raidīja tiešraidē, un visas Latvijas iedzīvotāji caurām dienām sēdēja pie televizoriem, jo zināja – patlaban izšķiras Latvijas liktenis. Ir jāsaprot viena lieta – Latvijā pieņemtajiem lēmumiem nebūtu nekāda juridiska un reāla spēka, ja tos neatzītu starptautiskā sabiedrība, un ja tos neakceptētu PSRS vadība. Bez PSRS Tautas deputātu ieguldījuma Latvijas brīvība joprojām būtu neaizsniedzams sapnis. Valentīna Klibiķe visos balsojumos (to var pārbaudīt pēc publicētajām stenogrammām) stingri ievēroja Latvijas Tautas frontes frakcijas kopējās nostādnes, piedalījās frakcijas sanāksmēs, parakstīja LTF deputātu grupas sagatavotos iesniegumus. Valentīna Klibiķe strikti norobežojās no Interfrontes atbalstītāju paustās politikas. Vēsturiskā situācija izveidojās tā, ka Valentīna Klibiķe deva ārkārtīgi nozīmīgu ieguldījumu ceļā uz Latvijas neatkarības atjaunošanu. Pēc I. Bišera atsaukšanas no PSRS Augstākās Padomes Nacionālās Palātas priekšsēdētāja vietnieka amata (jo viņa darbība bija nepieciešama LR Augstākajā Padomē), šajā amatā tika ievēlēta Valentīna Klibiķe. Valentīnas Klibiķes tobrīd ļoti augstais amats bija iespēja pēdējā PSRS Augstākās Padomes sesijā, kas veidoja PSRS Tautas deputātu 5. kongresa darba kārtību, iekļaut jautājumu par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atzīšanu. Īpašu vēsturisko fonu šim notikumam veidoja tas, ka PSRS Augstākā Padome 1991. gada 26. augustā sanāca ārkārtas sēdē uzreiz pēc puča un ka Valentīna Klibiķe bija vienīgā no baltiešiem, kas varēja to izdarīt. Viņa to veica saziņā ar Jāni Peteru, kurš šo jautājumu paplašināja, attiecinot to uz visu Baltiju. PSRS Augstākā Padome par šo priekšlikumu nobalsoja. Valentīnas Klibiķes runa ir publicēta oficiālajā stenogrammā. Būdama Latvijas PSRAugstākās Padomes Prezidija sekretāreValentīna Klibiķe 1988. gada 7. oktobrī (vēl pirms Latvijas Tautas frontes nodibināšanas) parakstīja Likumu „Par valsts valodas statusa noteikšanu latviešu valodai”. Kā LPSR Augstākās Padomes Heraldikas komisijas priekšsēdētāja Valentīna Klibiķe sekmējusi Latvijas novadu un pilsētu vēsturisko gerboņu atjaunošanu 80. gadu beigās. 1991. gada 28. novembrī Latvijas Kultūras fonda priekšsēdētājs Imants Ziedonis pasniedza Valentīnai Klibiķei oficiālu LKF Pateicības rakstu ar sekojošu formulējumu: „Pateicamies Jums un Jūsu līdzcīnītajiem, kas tik neatlaidīgi un grūti strādājuši Latvijas neatkarības idejā”. 1990. gada 2. martā Valentīnai Klibiķei tika pasniegts Latvijas PSR Augstākāš Padomes Prezidija Pateicības raksts ar šādu tekstu: „Cienītā Valentīna Klibiķe! Izsakām Jums sirsnīgu pateicību par darbu republikas Augstākajā Padome šajā sarežgītajā mūsu dzīves atjaunotnes periodā. Paldies par sirdsdegsmi, drosmi un neatlaidību, darbojoties mūsu dargās Latvijas labā! Novēlam veselību, spēku un radošu energiju arī turpmāk, īstenojot ideju par Latvijas valsts suverenitāti!” Jauniešiem maz kas zināms par PSRS Tautas deputātiem tāpēc, ka par viņu veikumu parasti gluži vienkārši noklusē.

Kādos morāles bezdibeņos un dubļos ir tā cilvēka dvēsele, kas atļaujas par "cūkām, riebekļiem un nekauņām" nosaukt Latvijas tautas ievēlētos PSRS Tautas deputātus, kas tautas izvirzīto uzdevumu - mājās braukt ar Latvijas neatkarību - IZPILDĪJA VISĀ PILNĪBĀ un SPOŽI. Ko Jūs pārmetat PSRS Tautas deputātiem? Ko viņi izdarīja nepareizi? Ko viņi nozaga? Padomājiet, pirms mētājaties ar tādiem neglītiem pārmetumiem!

Ļoti cienu Marinu Kosteņecku kā īstu Latvijas patrioti. Ja tadi civēki šodien būtu pie varas, daudzas problēmas izpaliktu un mēs būtu normāla pārtikusi valsts. Bez biznespolitiķiem, kuri ne tuvu nepiedalījās valsts neatkarības atgūsanas darbā.