Jauniešu sarunvalodā anglisko walkman tādēļ nav aizstājis baladeur (staigātājs). Valodas politikas pirmsākumi Francijā rodami XVI gadsimtā, kad pirmo reizi franču valoda tika pasludināta par vienīgo oficiālo valodu. Par valodas krīzi pirmo reizi sāka runāt XX gadsimta sākumā, kad līdz ar ASV ekonomisko uzplaukumu un daudziem tehnoloģiskiem jaunievedumiem pozīcijas nostiprinājās angļu valoda. Arī šodien par franču valodas galveno draudu tiek uzskatīta angļu valodas ietekme, un visu ar valodu saistīto likumu un noteikumu pamatā Francijā ir viens mērķis - nodrošināt franču valodas pozīcijas un saglabāt noteiktu valodas kvalitāti, pasargājot to no piesārņošanas ar svešvārdiem. 1986.gadā pieņemtais de- krēts paredzēja izveidot speciālas terminoloģijas komisijas, kurām bija jānodarbojas ar terminoloģijas piemērošanu mūsdienu realitātei un vienotu terminu ieviešanu visas valsts teritorijā. Savu ieguldījumu valodas laukā dod arī vairākus gadsimtus vecā un speciāli šim mērķim izveidotā Francijas akadēmija. Ar 1989.gada dekrētu premjerministra pakļautībā tika izveidota Franču valodas augstākā padome un Franču valodas vispārīgā delegācija, kuru pienākumos ietilpst prezidenta un valdības noteiktu vadlīniju ietvaros pētīt valodas lietošanas, papildināšanas, bagātināšanas, popularizēšanas jautājumus gan Francijas iekšienē, gan ārzemēs.
Franči sargā savu valodu no piesārņošanas
Francijā ir viena no izkoptākajām valodas politikām Eiropā. Tomēr viedokļi atšķiras, vai tā būtu uzskatāma par ideālu piemēru vai - tieši pretēji - tik drakoniska valsts iejaukšanās valodas lietās jau robežojas ar šovinismu. Lai gan lielākā daļa jaunieviesto vārdu valsts un sabiedrisko institūciju ikdienā ir iekļāvusies sekmīgi, par mēģinājumiem uzspiest franciskoto vārdu lietošanu ierindas cilvēkam tiek ironizēts.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.