Garda pret Latviju

Bažas izraisa tas, ka arī atsevišķi politiķi no Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas atbalstījuši šīs akcijas. Aicinām šo partiju vadošās amatpersonas norobežoties no šiem deputātiem un nosodīt viņu līdzdalību provokācijās. Pirmā provokācija bija skolēnu konkurss par «Latvijas atbrīvošanu no 700 000 kolonistiem». Pēc konkursa Aivars Garda apkopoja sacerējumus un izdeva grāmatu Nevienam mēs Latviju nedodam, kuras reprezentāciju ar savu klātbūtni godināja divi TB/LNNK deputāti - Juris Vidiņš un Roberts Jurdžs. Ar savu klātbūtni šie deputāti atbalstīja grāmatā paustos uzskatus, kas bieži ir klaji šovinistiski. Divi sacerējumi beidzas ar pirmskara Latvijas pērkonkrustiešu saukļiem: «Nācija pāri visam! Cīņai sveiks!» (19.lpp.) un «Par latviešu Latviju cīņai sveiks!» (86.lpp.). Citviet atrodam rasisma vaibstus, jo autori raksta par «asins tīrību» (74.lpp.) vai par «nāciju un rasu bastardizāciju» (78.lpp.). Citur pavīd primitīvi aizspriedumi pret krievu tautu - «kropla krievu valoda, alkohols, destrukcija, sagandēta vide - neatņemami krievu pseidokultūras atribūti» (114.lpp.). Krieviem piedēvēta «gadsimtos izkopta slepkavu, destruktoru, provokatoru stāja» (117.lpp.). Paust aizspriedumus un šovinistisku ideoloģiju ir viens, taču autori reizēm vēlas Latvijā izraisīt konfliktus: «Nav jābaidās izraisīt asumus un nelielus konfliktus starp tautām» (76.lpp.). «Valdības mērķis ir radīt valstī tādu situāciju, ka pilsoņu karš būs vienkārši neizbēgams. Tālu no tā nav...» (248.lpp.). Vai TB/LNNL deputāti, kas piedalās valdošajā koalīcijā, atbalsta šādus viedokļus? Vai šie deputāti pauž TB/LNNL nostāju? Otrā provokācija bija atklātā vēstule, ko iesniedza Eiropas Savienības paplašināšanas komisāram Ginteram Ferhoigenam viņa nesenās vizītes laikā Rīgā. Vēstulē, ko parakstījis LSDSP deputāts Jānis Leja, atzīts, ka sabiedrības integrācija ir «noziegums pret cilvēci». Vēstulē arī prognozēts: «ja ātros tempos nenotiks dekolonizācija, Latvijai draud pilsoņu karš. Vai Eiropas Savienība vēlas vēl vienu Dienvidslāviju?» Jau 10 gadus Latvijas nelabvēļi cenšas Latviju salīdzināt ar Dienvidslāviju. Jau desmit gadus Latvijas nelabvēļi nacionālajās attiecībās cenšas saskatīt «bumbu ar laika degli». Jānis Leja Latvijai izdarījis lāča pakalpojumu. Vai viņš pauž LSDSP viedokli? Mēs nosodām gan Aivara Gardas rīcību, gan politiķu līdzdalību viņa rīkotajās provokācijās. Vēlamies uzsvērt, ka Latvijā ir miermīlīgas dažādu tautu un reliģisko konfesiju sadzīvošanas tradīcijas. Vēlamies atgādināt, ka valdība ir apstiprinājusi sabiedrības integrāciju kā valsts politiku Latvijā. Uzskatām, ka jebkuri centieni propagandēt šovinistisku ideoloģiju, dramatizēt nacionālās attiecības ar salīdzinājumiem ar Dienvidslāviju vai aicināt uz konfliktiem ir vērsti pret Latvijas iedzīvotāju interesēm dzīvot saticībā, justies droši, piedzīvot ekonomisko uzplaukumu un nostiprināt sadarbību ar Latvijas draugiem un atbalstītājiem ārzemēs. Aicinām TB/LNNK un LSDSP vadošās amatpersonas skaidri paust savu nosodošu attieksmi pret šādām aktivitātēm. Nils Muižnieks, Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra direktors; Ainārs Dimants, Eiropas kustības Latvijā prezidents; Juris Radzevičs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs; Tālis Tīsenkopfs, sociologs; Jānis Rokpelnis, rakstnieks; Atis Lejiņš, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors; Elmārs Vēbers, LU Filosofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks; Mārtiņš Mits, LU Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta direktora v.i.; Jānis Peniķis, profesors; Grigorijs Krupņikovs, Rīgas ebreju kopienas priekšsēdētājs; Vita Tērauda, Sorosa fonda-Latvija izpilddirektore; Artis Pabriks, politologs; Leonīds Raihmans, Latvijas Cilvēktiesību komitejas līdzpriekšsēdētājs; Leo Dribins, vēstures doktors; Juris Rozenvalds, LU politoloģijas katedras vadītājs; Ilga Apine, vēstures profesore; Kaija Gertnere, NVO centra direktore; Igors Pimenovs, Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas priekšsēdētājs; Ivars Balodis, NVO pārstāvis; Inese Voika, sabiedrības par atklātību Delna valdes priekšsēdētāja; Uģis Rotbergs, Pasaules Dabas fonds; Solvita Lazdiņa, Izglītošanas centra ģimenei un skolai direktore; Andris Bērziņš, Samariešu apvienība; Vladimirs Sokolovs, Pilsoņu un nepilsoņu savienība; Jautrīte Briede, LU Juridiskās fakultātes lektore; Oskars Kastēns, sabiedrisko attiecību aģentūras Consensus PR izpilddirektors; Artūrs Jansons, LU Filosofijas un socioloģijas institūts; Boriss Kolčanovs, NVO Baltijas insaits direktors; Aivita Putniņa, LU docente; Dmitrijs Nikolajevs, Latvijas un Krievijas sadarbības asociācijas viceprezidents.