Gorbačovs: Viļņas asinspirts notika bez pavēles "no augšas"

Pie PSRS un SOCIALISMA NOMETNES SABRUKUMA IR VAINIGS gORBACOVS UN ALHAHOLIKIS JELCINS KATRS logiski domajos cilveks to saprot to nesaprot tikai antiinternacionalisti.......

gorbis labi zinaja kas atbild par drosibu valsti un ta bija drosibas komiteja [tas irvisas valstis ta ] lai leisi par grausanu valsts varas liekas pie malas ka nenotika briesmigakais vareja notikt pilniga apspiessana....

Ja gribiet uzzināt par Rīgu un Viļņu, vajag meklēt personas Baltijas kara apgabalā, kuras plānoja un koriģēja specnaz daļas un kontaktējās ar pilsētu garnizonu priekšniekiem.Tur esošie, vienalga, kā viņi bijā ģerbusies, vai par Bulgārijas sportistiem, vai citu ieroču daļu formās, noteikti bija klāt un nebija daudzskaitlīgas. Un viņas varēja būt bruņotas ne jau ar AK, bet ar tiem ieročiem, kuri tika speciāli izstrādāti tām daļām. Un tur, kur viņas bija, ja varēja, pēc tam rūpīgi novāca čaulītes. Un to komandieriem bija pilnīga rīcības brīvība, sasniedzot mērķi un izpildot uzdevumu, neinformēt, un neatskaitīties nevienam citam, kā konkrētās štāba daļas kuratoram (koordinatoram). Jo tikai OMON vieni nedarbojās Rīgā, IeM, arī ne Viļņā un citur....

Ja gribiet uzzināt par Rīgu un Viļņu, vajag meklēt personas Baltijas kara apgabalā, kuras plānoja un koriģēja specnaz daļas un kontaktējās ar pilsētu garnizonu priekšniekiem.Tur esošie, vienalga, kā viņi bijā ģerbusies, vai par Bulgārijas sportistiem, vai citu ieroču daļu formās, noteikti bija klāt un nebija daudzskaitlīgas. Un viņas varēja būt bruņotas ne jau ar AK, bet ar tiem ieročiem, kuri tika speciāli izstrādāti tām daļām. Un tur, kur viņas bija, ja varēja, pēc tam rūpīgi novāca čaulītes. Un to komandieriem bija pilnīga rīcības brīvība, sasniedzot mērķi un izpildot uzdevumu, neinformēt, un neatskaitīties nevienam citam, kā konkrētās štāba daļas kuratoram (koordinatoram). Jo tikai OMON vieni nedarbojās Rīgā, IeM, arī ne Viļņā un citur....

Nav nekads brīnums.Katrs "palkavnieks" sava garnizona gribēja palikt - lust vai plist - jo kur tad viņš liksies - ja kas - uz Tambovu? tur jau neka viņam NAV.Ja kads atceras ar kadam šausmam "palkavnieki un vinu madamas" atvadījas no GDR?Un pat šodien Latvija dzīvo bijusie "palkavnieki" un vinu pēcteči - neskatoties uz to ka Jeņķi sagrūga miljonus jaunu majokļu būvei viniem Krievijā.

Горбачев лицемерный подтасовщик фактов. На западе уже опубликованы материалы, показывающие его как мелкого человечка, который униженно просил западных лидеров помочь спасти СССР. Из материалов его секретного архива недвусмысленно следует, что Горбачев одобрил бойню на Тяньаньмине (убийство 3000 тысяч), а также отдавал приказ об убийстве в Тбилиси и Вильнюсе. Отвратный тип, который в официальных мемуарах тщательно вымарывал эти записи. Слава Богу его архив был скопирован и ложь всем очевидна. Только не этому распиаренному пигмею

Ar pavēļu došanu un PSRS karaspēka darbību pret civiliedzīvotājiem nav tik vienkārši. Pētīju šo jautājumu, ņemot vērā dažas juridiskas nianses, kuras neuzkrītoši pazibēja medijos, 1989.-1991. gadā runāju ar virsniekiem (gan būdams militāros "sboros", gan tiekoties ar sava rajona kara komisariāta virsniekiem). 1) Skaidrs, ka padomju armijas virsnieki-profesionāļi bija ieinteresēti lielvalsts pastāvēšanā, jo tā deva sociālo stabilitāti, cieņu sabiedrībā, garantēja profesionālās karjeras veidošanu un labu militāro pensiju. Sadzīviskā līmenī tas ir saprotami. Bet bija virsnieki, kurus interesēja tirgus ekonomikas iespējas - tie neiebilda pret PSRS sadalīšanos neatkarīgās valstīs un paši vēlāk kļuva par veiksmīgiem uzņēmējiem vai augsta ranga komandieriem neatkarīgo valstu bruņotajos spēkos. Arī viņu ieinteresētība neatkarīgu valstu attīstībā ir sadzīviski saprotama. Sekojoši, nebija "labo" vai "slikto", bija atšķirīgas intereses un gatavība šo interešu aizsardzībā iet diezgan tālu - līdz pirmajām asinīm. Pēc tam bija jāpieņem lēmums - ko darīt, ja tirgus ekonomikas un neatkarības piekritēji neatkāpjas? Iet uz lielākām asinīm, iet "līdz galam", uz pilsoņkaru valstī, kurā ir atomierochi? Vai apstāties un piekāpties aktīvo iedzīvotāju vairākuma skaidri paustajai gribai? Armija nebija gatava vienatnē atbildēt par visas lielvalsts labklājību, ekonomiku un attīstību - tas militāristu vairākumam bija skaidrs! Šodien es dzirdu dažu "gudrinieku" prātuļojumus, ka padomju armija dažās stundās varēja "samalt" Rīgas barikādes... Par laimi, tādiem neprognozējamiem "gudriniekiem" padomju armijā neviens augstus komandieru amatus neuzticēja. Arī tirgus ekonomikā, lielā biznesā un lielaja politikā tādiem karstgalvjiem nav vietas - diemžēl, dzīve ir skaudra... :) 2) Kas juridiski "deva pavēli" par karaspēka izmantošanu Baltijas valstīs? Plašai publikai nepamanīta nianse - toreiz spēkā esošais "Устав гарнизонной и караульной службы Вооруженных сил СССР" noteica, ka ARKĀRTAS SITUĀCIJĀS garnizona komandieris izpilda vietējo partijas struktūru vadītāju rīkojumus. Tie bija tikai daži neuzkrītoši teikumi, kuri deva iespēju pielietot karaspēku pret iedzīvotājiem. Pirms tam neviens jurists nebija aizdomājies, ka dzīvē reāli iespējama masveida kustība pret padomju varu - tādu situāciju varēja traktēt arī kā ĀRKĀRTAS situāciju. Pēc 1991. gada janvāra teksts steigšus tika mainīts, pamanītais likumdošanas "caurums" tika aizlāpīts un pašlaik pat internetā "nez kāpēc" grūti atrast tieši to tekstu, kurš bija spēkā 1991. gada janvārī, tieši pakļaujot vietējā garnizona spēkus vietējās kompartijas vadībai. Man šobrīd nav laika meklēt vecos formulējumus, kuri toreiz tika atcelti. Būtība tāda, ka 1991. gadā garnizonu vadība Rīgā, Viļņā un Tallinā formāli varēja atsaukties uz republiku kompartiju vadītājiem, veicot militāras aktivitātes "pretpadomju elementu radītu masu nekārtību" likvidācijai. Tomēr neviens garnizona komandieris nebija ne dumjš, ne traks - visi saprata, ka jebkuras "kļūdas" gadījumā - gan par pārlieku aktivitāti, gan par pārlieku pasivitāti - viņiem personiski draud tribunāls un profesionālās karjeras beigas. Tad nu likuma ietvaros katrs darīja, kā uzskatīja par pareizu. Ģenerālmajors Džohars Dudajevs, piemēram, kā stratēgiskās aviācijas daļas komandieris, esot atteicies pildīt kādas pavēles, kuras vērsa armijas struktūras pret iedzīvotājiem... Par to (bet nevis par viņa darbību Ichkērijas republikas vadībā) Dudajeva vārdā nosaukta Rīgas iela. Bija sarežģīts, juceklīgs laiks, kuru tagad varam vērtēt emocionāli. Protams, mēs toreizējo cilvēku vietā būtu rīkojušies gudrāk, tālredzīgāk, krietnāk... Ja esam tik vareni, ķersimies pie ŠODIENAS risinājumiem - būsim gudrāki, talredzīgāki, krietnāki, lai pēc gadiem 20-30 arī par mums jaunieši nesaka, ka bijam nejēdzīgi aplamnieki... :)