Iesniedzot sūdzību IUB, būs jāiemaksā “drošības nauda”

Tiknuss, kurš konkrēto kantori vada un laikam tak zina, par ko runā, saka, ka nav "daudz gadījumu, ka sūdzības iesniedz nepamatoti, speciāli kavējot iepirkumu procedūras". Bet politikāņi vienalga ir "gudrāki" un darīs, kā gribēs. Tā pie mums tas notiek...

Viss jau būtu pareizi, ja nebūtu jāapšauba IUB sūdzību izskatīšanas komisijas kompitence, identiskos gadījumos pilnīgi pretēji lēmumi un atbilde, mēs neatbildam par to ko izskatīja arī IUB izveidota sūdzību izskatīšanas komisija līdzīgā gadījumā, neviens ne par ko neatbild. Paprasiet paši, tiem kas iet uz IUB sūdzību izskatīšanas komisijām, kā tur tā sūdzību izskatīšana noteik un pamatojums lēmumam bieži vien ir smieklīgs un nav pamatots. Tātad iznāk, ka mana drošības naudas atgūšāna vai neatgūšana ir atkarīga no IUB komisijas. Un Tiknus baidās, ja būs drošības naudas, tad būs vairāk, daudzreiz vairāk iesniegumi administratīvajā tiesā par IUB. Un pareizi baidās.

Un kas tad notiek, ja sūdzība ir bijusi pamatota? Ierēdņiem tikai tiek izteikts fui un viss? Nekas, nekam nav jāmaksā? Arī uzņēmējam, kurš ir tērējis savus resursus IUB'ā? Tas tā-kā nav godīgi, un raugoties no otra gala - valsts iepirkumi var kļūt "bezkaunīgāki" !

Jābrīnās, ka tik elementāru lietu neieviesa pašā sākumā. Ko gan dara daudzie padomnieki?

kliķe cer, ka viņu sashēmotos iepirkumus mazāk traucēs kvaukšķi.

Tiknuss atzina, ka, ieviešot maksu par sūdzību iesniegšanu, iespējams, tas samazinātu sūdzību skaitu, jo daži uzņēmumi negribēs maksāt un tādēļ arī nesūdzēsies. Savukārt, no otras puses, tas varētu kropļot konkurenci, jo mazajiem un vidējiem uzņēmumiem maksa par sūdzību sniegšanu varētu būt šķērslis un tie nesniegs sūdzības, neraugoties uz to, ka sūdzības būtu pamatotas, klāstīja IUB vadītājs. Viņaprāt, vispār nevajadzētu ieviest maksu par sūdzībām, jo neesot daudz gadījumu, ka sūdzības iesniedz nepamatoti, speciāli kavējot iepirkumu procedūras.

Tiesības neviens jau nav paredzējis apstādināt. Tikai jārada reāls mehānisms, lai apstādinātu patlaban piekopto praksi - "zaudēju konkursu, jo bija sliktāks piedāvājums, toties tagad uz 4 mēnešiem es jums visu atriebības pēc apstādināšu". Vissmagāk tas sasita pa kabatu būvniekiem, kuriem pāris mēnešu cenu ziņā maksāja nevāji. Vai arī otra prakse - ar datoriem, kuri krī cenā ik nedēļu. Uzvaru konkursu, man draugs-partneris iesniedz sūdzību un dod man 4 mēnešus cenu kritumam (pat līdz 15-20%!) - un neslikti nopelnam abi!

Kur tad paliek satversmē garantētās tiesības uz savu tiesību aizstāvību?