Kā tikt pie miljona

Arī Norvēģijā ik sestdienu vairāk nekā miljons norvēģu uz piecām minūtēm klusā cerībā ievelk elpu un, mākoņu daudzsološajās tālēs skatoties, sažņaudz rokās loterijas biļetes - varbūt šoreiz palaimēsies man? Plastmasas mučelē izkulstītas bumbiņas ar mašīnas noregulētu precizitāti saripo nelielā aizgaldiņā. Septiņi cipari no 33 izšķir to, kurš būs šīsnedēļas izredzētais. Tā kā Latvijā beidzot aizliegtas tā dēvētās piramīdu spēles, kur tiek prasīts iemaksāt naudu, pretī solot Arābu Emirātos vai kur citur noglabātu naudu, pēdējos gados gluži vai samilzusi interese par Latvijas loto. Tikko apprecējušies mīlnieki, laukos dzīvojošas ģimenes un pensionējušies vecīši, apsverot visus iespējamos veidus, kā ātri un bez krāpšanās piepildīt savus sapņus par māju ar dārzu vai jaunu auto, nonāk pie secinājuma - jāpiedalās loterijā. Lielbritānijā loterijā vinnēti 22,5 miljoni Lielbritānijā ļoti populāras ir derības zirgu un suņu skriešanās sacīkstēs, kā arī futbolā. Personīgā pieredze liecina, ka derību slēgšana ir nākamais solis futbola un citu tradicionālo britu aizraušanos pieradināšanā. Postpadomju cilvēkam derības šķiet kā kadrs no gangsterfilmas, taču patiesībā tas ir populārs izklaides veids, kas bieži nesniedzas tālāk par piecu mārciņu zaudēšanu prieka un kompānijas pēc. Pētījumi liecina, ka azartspēles ir 72% Apvienotās Karalistes iedzīvotāju ikdiena. Skaitlis šķiet milzīgs, jo azartspēļu kategorijā ietilpst arī visai miermīlīgas loterijas un ikdienišķas derības, kas tiek slēgtas jebkurā jomā. Tomēr iecienītāko azartspēļu vidū derības ieņemt tikai ceturto vietu un ar tām regulāri nodarbojas 13% britu. Tikai nedaudz populārāki ir spēļu automāti, kādus var atrast daudzos bāros, un nokasāmo lodziņu loterijas. Britu azarts savu kulmināciju sasniedz nacionālajā loterijā, kur ik nedēļu piedalās 65% valsts iedzīvotāju. Nacionālajā loterijā katru nedēļu piedalās aptuveni 29 miljoni cilvēku, radot milzīgus naudas līdzekļus, no kuriem 50% tiek vinnētājiem, 28% - sportam, kultūras mantojuma saglabāšanai, mākslai, valstiski nozīmīgiem objektiem, 13% - valsts kasei, pārējais administrācijai, tirdzniecības vietām u.c. Līdz šim lielākais laimests ir bijis 22,5 miljoni, kas līdzās citiem iespaidīgiem laimestiem daudziem dod stimulu piedalīties. Minētie 28% loterijas līdzekļu, kas tiek izmantoti kultūras, sporta un citu jomu attīstībai, ir gana iespaidīgs finansu avots, par ko vairākkārt esmu pārliecinājusies, apmeklējot jaunatklātus kultūras un arhitektūras objektus visā valstī. Visi nozīmīgākie pēdējā laikā uzceltie vai rekonstruētie objekti, to skaitā Teita mūsdienu mākslas muzejs, Britu muzeja iekšpagalms, Nacionālā operas rekonstrukcija Londonā un Ēdenes projekts Kornvolā, ir celti vai pārbūvēti par nacionālās loterijas radītājiem līdzekļiem. 1698.gadā Lielbritānijā bija spēkā likums, kas aizliedza visas loterijas, ko nav apstiprinājusi valsts. XX gs. sākumā tika legalizētas privātās loterijas, kuru nozīmība ir salīdzināma ar bērnu dāvanu loterijām Ziemassvētkos. 1993. gada likums «Par Nacionālo loteriju» ieviesa jauna tipa loteriju, lai radītu papildus līdzekļus dažādām valstij nozīmīgām attīstības jomām. Apvienotā Karaliste ir samērā unikāla citu attīstīto valstu starpā, jo teorētiski likums neaizliedz ar azartspēlēm nodarboties bērniem. Realitātē tas, protams, nav tik vienkārši, jo visu derību kantoru durvis rotā uzrakts Bērniem līdz 18 gadiem ieeja aizliegta un lielākā daļā azartspēļu norises vietu bērniem ir ieeja aizliegta. Piemēram, pie spēļu automātiem krogos bērni klāt netiek, jo viņi tur nedrīkst iet iekšā, bet kazino darbojas pēc slēgtu klubu principa. 200 norvēģiem sapnis piepildās Arī Norvēģijā valsts uzņēmums Norvēģijas loto strādā ar nemitīgu peļņu no gada uz gadu, jo cerības kļūt par miljonāru ir patiesi spēcīgs vilinājums. Kādiem 200 cilvēkiem viena gada laikā šis sapnis arī piepildās. Loto reklāmas devīze: Loto miljonāri nav tādi kā pārējie miljonāri sevī ietver saldās dzīves apsolīto atslābinājumu, un tādēļ nav jābrīnās, ka ceturtdaļa valsts pilsoņu tad arī spēlē iknedēļas laimes spēlē, ieguldot summas no 10 santīmiem līdz 10 latiem. Bet varbūt norvēģi loto spēlē tāpēc, ka citas azartspēles viņiem nav pieejamas? Kazino valstī ir aizliegts ar likumu - lai trūcīgākie nekristu azartā un neierautu postā savas ģimenes. Pietiek jau ar to, ka hipodromos viens otrs paspēlē gan galvu, gan bikses. Suņi, gaiļi vai citi lopiņi Norvēģijā nav kļuvuši par skriešanās likmju vergiem. Tāpat nav atļautas arī tā saucamās piramīdu spēles. Gudrinieki, kuri izdomā ķēdes vēstuļu sacerēšanu ar adrešu sarakstu noslēgumā, piesolot, ka saraksta galvgalī esošais saņems tūkstošiem kronu no tiem, kuri šīs vēstules izplatīs tālāk, tiek tvarstīti ar policijas stingro roku un likti cietumos. Spēle laikam izskausta pēdējo 10 gadu laikā. Spēļu automātu zāles arī šeit nav atļautas. Spēļu automāti atrodas pa vienam kioskos, veikalos, degvielas uzpildes stacijās. Šie automāti nepieder nevienai privātpersonai, bet gan nevalstiskajām, brīvprātīgajām organizācijām. Automātos iztērētās pusaudžu sīknaudiņas atbalsta Sarkano Krustu, Glābiet bērnus! vai arī pensionēto jūrnieku biedrību. Vinnē naudu un uzceļ sev māju Latvijā lielākā cerība uz naudīgu veiksmi var uzsmaidīt Latvijas loto. Lai gan mūsu valstī nav datu par dalībnieku skaitu, LL viceprezidents Edgars Lediņš norāda, ka uzņēmuma apgrozījums ar katru gadu kļūst aizvien lielāks un pērn sasniedza 2,1 miljonus latu. Šogad apgrozījums varētu sasniegt 2,5 miljonus, no kā viņš secina, ka katrs valsts iedzīvotājs loterijā iztērējis latu. LL piedāvā divu veidu loterijas - momentloteriju un skaitļu loteriju. Pirmajā gadījumā jānopērk viena biļete par 20-50 santīmiem un uzreiz var vinnēt summu no 20 santīmiem līdz 10 000 latu. Taču daudz iemīļotāka un interesantāka daudziem šķiet skaitļu loterija, kurā no 35 cipariem jāuzmin 5 un ir iespēja vinnēt naudas summu līdz pat 50 000 latu, stāsta LL mārketinga menedžere Aiga Lazdāne. Cilvēku, kuriem būtu uzsmaidījusi laime, netrūkstot - šogad naudas summas, kas lielākas par 5000 latu, vinnējuši 12 cilvēku. Viens no viņiem savu lielo dienu svinējis šā gada 27.janvārī, kad uzzinājis, ka viņš kļuvis par 50 000 latu bagātāks. Tikpat liela naudas summa vinnēta vēl tikai 1999.gadā. Laimīgais vīrs gan nevēlas, lai kādam būtu zināms viņa vārds, un A.Lazdāne atzīst, ka viņš nav vienīgais. Daudzi gribot sevi pasargāt no svešiem apsveicējiem, tā vietā dodot priekšroku iespējai klusi iegūto naudu ieguldīt nekustamo īpašumu, mašīnas vai dažādu sadzīves preču iegādei. A.Lazdāne, LL strādājot 9 gadus, zina tikai vienu vinnētāju, kurš godīgi atzinis - dzīve ir sagādājusi tik daudz pārdzīvojumu, ka puse laimētās naudas tiks vienkārši notriekta ar draugiem. Pārējie loteriju ir uztvēruši kā vienīgo iespēju ātri iegūt naudu ģimenes mājiņas, mašīnas vai zemes iegādei. «Es nopirku zemi, nomaksāju šādus tādus parādus un tagad pērku materiālus savas sapņu mājas celšanai,» laimīgi Dienai stāsta Juris, kurš šogad vinnējis 19 236 latus. Pēc viņa stāstītā, ilgu laiku viņš regulāri piedalījis LL izlozē un to darīt viņu dzinis nevis spēles azarts, bet vēlme laimēt naudu savas mājas celtniecībai. Nu, kad šis sapnis piepildījies, Juris esot atļāvis sev atpūsties no spēles prieka. «Kad uzzināju, ka esmu vinnējis, vispirms mani pārņēma liels atvieglojums. Tad sākās plānošana, kā naudu tērēt, jo gribējās arī katram tuviniekam kādu prieku sagādāt. Tagad visi mani mudina atkal piedalīties loterijā, jo, ja jau vienreiz laimējās, varbūt veiksies arī otrreiz. Bet es pagaidām vēlos atpūsties no spēlēšanas stresa un nemitīgām rezultātu gaidām,» atzīstas Juris. Gluži tāpat kā Lielbritānijā un Norvēģijā, arī Latvijā daļa no LL iegūtās naudas tiek pārskaitīta valsts budžetā - no katra loterijā iegūtā lata 11 santīmi tiek atvēlēti kultūrai un sportam. Turklāt LL no savas peļņas ziedojot arī bērnunamiem un dažādiem labdarības pasākumiem. Vai krāt korķīšus, lai vinnētu ceļojumu Nacionālās loterijas, kurās iegūtā nauda tiek atvēlēta kultūrai, labdarībai un citiem cēliem mērķiem, tiek atbalstītas gandrīz visās valstīs, ja vien to neaizliedz oficiālā reliģija vai tradīcijas, stāsta E.Lediņš. Citādi ir ar loterijām, ko rīko dažādas firmas, cītīgākajiem patērētājiem prasot krāt korķīšus, etiķetes, kafijas biezumus vai cigarešu pelnus, lai to visu nosūtītu gandarītajam preces ražotājam cerībā vinnēt auto vai datoru. Norvēģijā šāda tipa loterijas ir aizliegtas. Cilvēkiem jādod tiesības uzvarēt, nepērkot produktus! Vai tādēļ firmas nerīko konkursus un nesola balvas? Rīko un sola, bet ažiotāža ap balvām ir ievērojamāki mazāka, jo parasti piesolītais brauciens divām personām uz Londonu vai Meksiku nav nekas pārāk ekskluzīvs. Konkursos jāatbild uz jautājumiem, kuru tēma ir ģeogrāfija vai kultūra, bet Norvēģijas pasts rīko aptaujas par publikai tīkamāko gada pastmarku. Jāatbild rakstiski, un dalībniekiem tiek izteikta pateicība par atbildēs ieguldīto laiku. Lai cilvēki atvēlētu savu laiku pastmarku aplūkošanai, viņiem tiek piedāvāta šī izloze uz kādu braucienu. Tātad cīņa par patērētāju uzmanību notiek daudz smalkākos kalkulējumos, nevis sava produkta šantažējošā uzspiešanā. Latvijā gan pircēji firmu rīkotās loterijas uztver kā vēl vienu iespēju laimēt, nevis kā šantāžu. «Tas taču ir saprotami, ka uzņēmumi vēlas sev piesaistīt pircējus, savukārt mēs tikai priecājamies, ja čipsu pakā atrodam piecīti vai kopā ar kokakolas pudeli nopērkam pulksteni,» uzskata Āris, kurš atzīstas, ka čipsu paku gūzmā parasti izvēlas mūsu pašu produkciju tikai viena iemesla dēļ - paciņā šad tad var atrast salocītu pieclatnieku. Arī Aiva neuzskata, ka, piemēram, Spilva, organizējot saviem pircējiem loteriju, viņus šantažētu. «Es tik un tā pirktu tikai sev tīkamo produkciju un, ja man tiek piedāvāta iespēja ko laimēt, es tikai priecājos. Nevienas firmas produkciju neesmu spiesta pirkt tikai tāpēc, ka tā organizē izlozi,» uzskata Aiva. Pie līdzīgas pārliecības ir arī Coca-Cola dzērieni Ārējo sakaru daļas vadītāja Marita Jansone - piedalīties vai ne uzņēmuma reklāmas akcijā, kur iespējams ko laimēt, ir katra pircēja izvēle. Ādažu čipsu pārdošanas un mārketinga direktors Jānis Balevičs uzskata, ka arī tad, ja Latvijā firmām loteriju rīkošanā būtu tikpat stingri aizliegumi kā Norvēģijā, tās tik un tā rīkotu akcijas ar iespēju vinnēt naudu, auto, ceļojumu vai ko citu kārdinošu. «Šādas loterijas rīkotāji tik un tā būtu mūsu preces patērētāji, un līdz ar to šādas akcijas būtība nemainītos,» uzskata J.Balevičs. Līdz šim neviens nav sūdzējies par firmu rīkotajām loterijām un neviens nav arī prasījis tās aizliegt, stāsta Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvīns Priede. Taču profesionāļu aprindās tiekot apsvērta iespēja atļaut firmām rīkot izlozes ar nosacījumu, ka tās dalībniekiem nav noteikti jāpērk tās produkcija. Par nacionālo loteriju www.national-lottery.co.uk Par azartspēlēm www.gamblingreview.gov.uk