Krievijā nobriedusī krīze ir trejāda, teikts pētījumā Krievijas atmoda, kas publicēts centra tīmekļa vietnē. Pirmkārt, Krievijā pastāv personalizētās varas krīze, norāda pētnieki, ar personalizēto varu domājot Vladimira Putina izveidoto režīmu. Otrkārt, tā ir krīze kapitālisma modelī, kurā ienākumu pamats ir rente, un, treškārt, paternālistiskā sabiedriskās uzvedības modeļa krīze.
Eksperti norāda, ka Putina režīms turpina cīņu par savu eksistenci un šīs cīņas rezultātā radusies sabiedrības šķelšanās. Valsts ir tīši sarīdījusi modernizācijas piekritējus un konservatorus, uzskata centra politologi.
Sabiedrību, nosacīti vērtējot, var uzskatīt par vairāku, vismaz trīs, valstu pārstāvjiem. Pirmajā dzīvo konservatori, kas atbalsta Kremļa partiju "Vienotā Krievija", otrajā - vidusšķira, kas vēlas ietekmēt varu, bet trešajā - Ziemeļkaukāza iedzīvotāji un musulmaņi. Pētījumā minēts, ka valstī konservatoru ir vien 15%.
Eksperti arī norādījuši uz varas galvenajiem riskiem. To vidū ir liekulīgā cīņa ar korupciju, elites šķelšanās, kā arī tas, ka atkritusi nepieciešamība pēc varas vertikāles. Negatīvo scenāriju - revolūcijas un valsts šķelšanās - iespējamība ir lielāka par attīstību evolūcijas ceļā. Patlaban nedz valsts vara, nedz opozīcija nav spējīga valsti attīstīt evolūcijas ceļā, uzskata Kārnegī centra pētnieki.