Sji, kurš cildinājis Krieviju kā Ķīnas draudzīgo kaimiņvalsti, norādīja, ka šī vizīte apliecinās to, cik lielu nozīmi Pekina piešķir attiecībām ar Maskavu.
Krievija bija pirmā valsts, ko pēc ievēlēšanas amatā apmeklēja arī Ķīnas iepriekšējais prezidents Dzjans Dzemiņs.
Ķīnas ārlietu viceministrs uzsvēra, ka abas valstis ir apņēmušās atbalstīt otras attīstību un atdzimšanu, un norādīja, ka situācija pasaulē ir nestabila, jo pieņemas spēkā "hegemonija, spēka politika un jauns intervencionisms". Ķīna un Krievija ir iestājušās pret sankciju piemērošanu Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmam un ANO Drošības padomē nobloķējušas vairākas rezolūcijas šajā jautājumā. Abas valstis arī kritizējušas ASV un Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas Irānas naftas eksportam, tomēr šomēnes tās atbalstīja rezolūciju, kas pastiprināja sankcijas pret Ziemeļkoreju, kura nesen veica savu trešo kodolizmēģinājumu.
Maskavas Kārnegī centra direktors Dmitrijs Treņins prognozē, ka Sji, tiekoties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, centīsies stiprināt Pekinas vispārējās attiecības ar Maskavu, lai uzlabotu Ķīnas starptautisko stāvokli.
Ķīnas "saites ar Savienotajām Valstīm ir sarežģītas, ir saspīlējums attiecībās ar Japānu, arī ar Indiju nav viegli," norādīja Treņins, piebilstot, ka Ķīna gūs labumu, parādot pasaulei, ka tai ir labas, stipras attiecības ar Krieviju. Tomēr paredzams, ka galvenā uzmanība vizītes laikā tiks pievērsta ekonomikai. "Ķīnieši ir praktiski, viņiem ekonomika izkonkurē visu pārējo," atzīmēja Treņins.
Ķīnas tirdzniecības ministrijas preses pārstāvis Sji vizīti raksturoja kā labu iespēju sekmēt investīcijas un sadarbību. 2012.gadā Ķīna bija Krievijas lielākā atsevišķā partnervalsts, ar kuru ārējās tirdzniecības apgrozījums pieauga par 5,1%, sasniedzot 87,5 miljardus dolāru (45,4 miljardus latu), liecina februārī izplatītais Krievijas Muitas dienesta ziņojums.
Maskava informējusi, ka Sji vizītes laikā tiks parakstītas vairākas vienošanās, bet sīkāku informāciju neatklāj.
Krievija jau sen strādā pie vērienīga līguma par gāzes piegādi Ķīnai, un Ķīnas ārlietu viceministrs izteicās, ka šajā jautājumā notiek intensīvas diskusijas. Vienošanās noteiktu, ka Krievija nākamos 30 gadus ik gadu Ķīnai piegādās gandrīz 70 miljardus kubikmetru dabasgāzes.