Pēc aiziešanas no prezidenta amata V.Putins solīja, ka premjera amatā ievēros Krievijas konstitūcijas prasības un ārpolitikas jautājumu risināšanu uzticēs prezidentam D.Medvedevam. Tieši prezidents ir Krievijas valsts vadītājs un armijas virspavēlnieks, kura uzdevums ir pārstāvēt valsti uz starptautiskās skatuves. Taču pēc Gruzijas konflikta sākuma kļuva redzams, ka visus lēmumus pieņem V.Putins, bet D.Medvedevs ir tikai viņa marionete. Karadarbības pirmajās stundās, kamēr D.Medvedevs ar ģimeni turpināja atpūtas ceļojumu pa Volgas upi, V.Putins jau pārrunāja šo konfliktu ar rietumvalstu līderiem, kas bija ieradušies uz olimpisko spēļu atklāšanu Pekinā. Vēlāk viņš pats devās uz Vladikaukāzu, kur tikās ar osetīnu bēgļiem, deva rīkojumus par humānās palīdzības sniegšanu. V.Putins atkal bija iejuties Krievijas vadoņa, "rīcības cilvēka" lomā, kamēr D.Medvedevs sekoja konflikta attīstībai no tālienes.
Raksturīga aina vēlāk bija vērojama Kremlī, kur V.Putins tikās ar D.Medvedevu, lai apspriestu, kā "uzspiest mieru" Gruzijai. V.Putins noteica šīs operācijas mērķus un uzdevumus, kamēr D.Medvedevs klausījās kā paklausīgs skolnieks. V.Putins uzņēmies galveno lomu arī sarunās ar Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī, kurš bija ieradies Maskavā, lai mēģinātu atrisināt konfliktu. Franču diplomāti vēsta, ka gandrīz visu laiku runājis V.Putins, kamēr D.Medvedevs palicis malā. Viņam atvēlētā loma aprobežojās ar piedalīšanos preses konferencē, kurā D.Medvedevs paziņoja par uguns pārtraukšanu.
Krievijas politikas analītiķi secina, ka pirmā nopietnā krīze D.Medvedeva prezidentūras laikā skaidri parādīja spēku samēru D.Medvedeva un V.Putina tandēmā. "Krievijā akal valda premjers Putins. Medvedevs, kuģojot pa Volgu, uzdeva Putinam vadīt šo karu. Tagad viņš varēs kuģot pa Volgu arī atlikušos četrus gadus. Varbūt aizkuģot uzreiz uz Bahamu salām," interneta portālā Ježedņevnij žurnal ironizē politikas analītiķe Jūlija Latiņina.
Ja pēc šīs krīzes Krievija nonāks starptautiskā izolācijā, V.Putins varētu izvirzīt argumentu, ka valsts vadībā nepieciešams pieredzējis līderis. D.Medvedevs paziņotu par atkāpšanos no amata, bet V.Putins varētu atgriezties Kremlī. Pagaidām tās ir tikai baumas, taču skaidrs, ka V.Putins arī turpmāk negrasās samierināties ar otrā plāna lomu. Tas varētu atvēsināt D.Medvedeva atbalstītājus Rietumos, kas cerēja, ka viņa vadībā Krievija īstenos miermīlīgāku politiku, lai uzlabotu attiecības ar ASV un Eiropu. Krievijas agresīvā taktika konfliktā ar Gruziju liecina, ka V.Putins negrasās atteikties no savas doktrīnas, kas paredz atjaunot Maskavas ietekmi bijušās PSRS teritorijā. Tas ir nepārprotams brīdinājums Ukrainai un citām bijušajām PSRS republikām, kas vēlas īstenot no Maskavas neatkarīgu politiku.