Par jaunākajām raķešu piegādēm ceturtdien, lūdzot saglabāt anonimitāti, pavēstīja ar slepenajiem izlūkdatiem pazīstami ASV vadības pārstāvji. Eksperti, kas snieguši komentārus laikrakstam, raķetes raksturoja kā "īstas kuģu slepkavas" un uzsvēra, ka tāda Krievijas darbība ir jāvērtē kā atbalsts Sīrijas režīmam un kā centieni panākt, ka Rietumu karakuģi neatrodas Sīrijas piekrastes ūdeņos.
Raķešu piegādes nosodījusi ASV Senāta ārējo skaru komiteja. Tās "acīmredzami rada vilšanos un atsviež atpakaļ centienus attīstīt politiskā noregulējuma centienus Sīrijas tautas un reģiona labākajās interesēs", sacīja augsta ranga republikānis Bons Korkers.
Vašingtonai ir jāatbalsta mērenie opozīcijas spēki, kas valdīs Sīrijā pēc Asada, norādīja Korkers. Komitejas priekšsēdētājs demokrāts Roberts Menendess piebilda: "Krievija piesedz despotisko valdnieku un aizstāv bankrotējušu režīmu."
Diena.lv jau vēstīja, ka plašu rezonansi pagājušajā nedēļā izraisīja laikraksta The Wall Street Journal publikācija par to, ka Krievija plāno pārdot Sīrijai modernas raķešu sistēmas, kas sarežģītu ārvalstu intervenci Sīrijā. Izraēla sniegusi Vašingtonai informāciju, ka Krievija vistuvākajā laikā grasās pārdot Sīrijai moderno "zeme-gaiss" raķešu S-300 baterijas, kas var notriekt lidaparātus un spārnotās raķetes.
Publikācijai sekojušos Rietumu līderu pārmetumus Krievijas puse noraidīja. Krievijas augstākās amatpersonas, arī prezidents Vladimirs Putins, vairākkārt skaidrojušas, ka bruņojuma piegādes nepārkāpj starptautiskās konvencijas un embargo, ko ASV un Eiropas Savienība noteikušas Damaskai. Daudzās Rietumu galvaspilsētās šāda Krievijas nostāja izsauc sašutumu, ņemot vērā, ka, pateicoties S-300, lielā mērā var tikt pārvilkts krusts plāniem par lidojumu slēgtas zonas noteikšanu virs Sīrijas, norādīja laikraksts Rossijskaja Gazeta. Avīze atgādināja, ka pēc analoģiska scenārija attīstījās situācija Lībijā, kur NATO, izmantojot lidojumiem slēgtās zonas nosacījumus, faktiski nemierniekiem palīdzēja gāzt pulkveža Muamara Kadafi režīmu.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pagājušajā nedēļā sacīja, ka Krievija patlaban pabeidz klases "zeme-gaiss" raķešu piegādes Sīrijai. Viņš norādīja, ka "nekādas starptautisko tiesību normas to neaizliedz, tas ir aizsardzības bruņojums". "Tas ir domāts, lai Sīrijai kā importētājai šajā situācijā būtu iespēja sevi aizsargāt pret aviācijas triecieniem, par kuriem, kā mēs zinām, nevarētu teikt, ka tas būtu pilnīgi fantastisks scenārijs," sacīja ministrs.
Izraēlas kara aviācija 3. un 5.maijā veica uzlidojumus Sīrijas galvaspilsētas Damaskas apkaimē. Telavivas amatpersonas medijiem skaidroja, ka uzbrukumu mērķis ir bijis grupējumam Hizbollah paredzētie ieroči. Damaska šādu versiju noraidīja, paužot pārliecību, ka uzbrukumu mērķis bijis palīdzības sniegšana nemierniekiem. Sīriešu aktīvisti ziņoja, ka otrajā uzlidojumā nogalināti 42 Sīrijas karavīri.
Sīrijas konflikts ilgst jau vairāk nekā divus gadus. ANO lēš, ka tajā dzīvību zaudējuši jau aptuveni 70 000 cilvēku. Valsti pametuši 1,4 miljoni bēgļu, bet pašā Sīrijā pārvietoto personu skaits jau sasniedzis 4,25 miljonus. Savukārt saskaņā ar Lielbritānijā bāzētās sīriešu aktīvistu organizācijas Syrian Observatory for Human Rights (SOHR) apkopotajiem datiem tas izdzēsis jau vairāk nekā 80 000 cilvēku dzīvības.