Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Krievijas Ārlietu ministrija norādījusi, ka tas nozīmē arī NATO spēku, ieroču un tehnikas izvešanu no Bulgārijas un Rumānijas.
ASV Valsts sekretārs Entonijs Blinkens un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs šodien tiekas Ženēvā, turpinot diplomātiskos centienus mazināt spriedzi, kas izveidojusies ap Ukrainu.
Kijeva un Rietumi bažījas, ka Krievija varētu atkal uzbrukt Ukrainai, pie kuras robežām ir izvietoti tūkstošiem krievu karavīru.
Maskava noliedz, ka tai būtu šādi plāni, bet Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
Krievija ir vairākkārt pieprasījusi rakstisku atbildi no Vašingtonas uz tās priekšlikumiem.
Rumānijā rotācijas kārtībā izvietoti aptuveni 1000 ASV karavīru un 140 Itālijas karavīri, kā arī vairāki desmiti Polijas karavīru.
Bulgārijai ir noslēgta vienošanās ar ASV par 5000 karavīru izvietošanu rotācijas kārtībā.