Būs simetriska atbilde
ASV Kongresa augšpalātas Senāta ārlietu komiteja otrdien vienbalsīgi apstiprināja tā saucamo Magņitska likumu, kas nodēvēts par godu krievu juristam un korupcijas apkarotājam Sergejam Magņitskim, kurš 2009. gadā mīklainos apstākļos nomira pirmstiesas izmeklēšanas izolatorā Maskavā.
Sākotnējais Magņitska likuma uzmetums paredzēja vērsties pret noteiktām Krievijas amatpersonām, kuras tiek saistītas ar S. Magņitska nāvi, liedzot tām Savienoto Valstu vīzu un iesaldējot viņu kontus Amerikas bankās. Vēlāk melno sarakstu, kuram vajadzēja būt publiski pieejamam, nolēma paplašināt, iekļaujot tajā arī citus cilvēktiesību pārkāpējus Krievijā.
Otrdien apstiprinātajā likumprojekta variantā paredzēta iespēja nepubliskot personas, pret kurām attiektos Vašingtonas sankcijas. Ļoti ticams, ka šis papildinājums iekļauts, pakļaujoties ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijai, kura iestājas pret likumprojektu.
Krievija uzskata, ka ASV ar likuma palīdzību varētu patvaļīgi iejaukties Krievijas iekšējās lietās. «Mēs esam ne vien dziļi apbēdināti, bet sadusmoti, ka darbs pie Magņitska likuma turpinās, spītējot veselajam saprātam un visiem Maskavas sūtītajiem signāliem par šādu soļu neproduktivitāti,» trešdien paziņoja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Ribakovs. «Mēs atbildēsim. Atbilde būs simetriska, bet būs arī papildu pasākumi.»
Eksperti Krievijā domā, ka Krievijas pretpasākumi ASV sankcijām varētu būt vēl bargāki, jo tie attiektos uz ļoti augsta ranga amatpersonām.
Pagaidām nav zināms, kad par likumprojektu balsos abas ASV Kongresa palātas, jo priekšā ir garš tā galējā varianta saskaņošanas process Senātā un Pārstāvju palātā.
Atmaskoja krāpniekus
S. Magņitskis plašāku atpazīstamību ieguva 2008. gadā, kad paziņoja, ka augstas amatpersonas Krievijas tiesībsargājošajās un valsts finanšu iestādēs ir izkrāpušas 230 miljonus dolāru (129 miljoni latu) no Krievijas budžeta, izmantojot britu investīciju fonda Hermitage Capital zīmogus un dokumentus, kas tikuši nozagti 2007. gadā milicijas reida laikā fonda birojā Maskavā.
2008. gada novembrī S. Magņitski aizturēja uz aizdomu pamata par krāpšanu. Viņš bez tiesas lēmuma atradās ieslodzījumā 11 mēnešus, kuru laikā viņš nevarēja tikties ar ģimeni un nesaņēma medicīnisko palīdzību, lai gan sūdzējās par spēcīgām vēdersāpēm. 2009. gada 16. novembrī viņš tika atrasts miris savā cietuma kamerā.
2011. gadā Kremļa paspārnē esošā cilvēktiesību padome paziņoja, ka S. Magņitskis esot piekauts līdz nāvei. Ir sākta krimināllieta pret vairākām cietuma amatpersonām, bet apsūdzēta nav neviena augstākstāvoša amatpersona.