Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

Krievija sēro par rakstnieka Aleksandra Solžeņicina nāvi

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
+++
+
Neba nu visi disidenti patiesi bija disidenti... tā patiesā seja jau ir saredzama tikai, aptverot un analizējot darbības un bezdarbības ilgākā laika periodā. varbūt pēc 50 gadiem atvērsies kāds arhīviņš un mēs noelsīsimies vien - tie, kuri vēl būsim dzīvi... Diplomātijas vēsture ir daudz sarežģītāka, nekā sieru un vīnu vēsture! Jebkurā gadījumā - tas, kā CCCP tika konvertēta no sociālisma uz kapitālismu ir apbrīnas vērts, smalks darbiņš!
Laimonis Pekstiņš
L
Krievija sēro... Tā pati Krievja, kas ir gatav reabilitēt Staļina zvērības? Smiekli nāk!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

dfdf

Krievijas dižgars

Aleksandrs Solžeņicins dzimis 1918.gada 11.decembrī Kislovodskā. Otrā pasaules kara laikā komandēja artilērijas vienību, ieguva kapteiņa pakāpi. 1945.gadā tika arestēts par "pretpadomju propagandu". Viņam piesprieda astoņu gadu ieslodzījumu "pāraudzināšanas nometnē".

1962.gadā žurnāls Novij mir publicēja A.Solžeņicina stāstu Viena diena Ivana Deņisoviča dzīvē, kas viņu padarīja slavenu. Drīz vien viņš krita varas iestāžu nežēlastībā, tika izslēgts no Rakstnieku savienības, viņa darbu publicēšana tika aizliegta. 1970.gadā viņam tika piešķirta Nobela prēmija literatūrā, bet viņš nevarēja ierasties uz tās saņemšanu. Pēc tam, kad Rietumos tika publicēts viņa darbs Gulaga arhipelāgs, A.Solžeņicins tika izraidīts no PSRS. Viņš pārcēlās uz dzīvi ASV. Dzimtenē viņš atgriezās tikai pēc PSRS sabrukuma.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits