1940.gadā pēc PSRS armijas iebrukuma Polijā tika noslepkavoti vairāk nekā 20 000 poļu gūstekņu, no tiem ap 4000 tika nošauti Katiņas apkaimē. Padomju vara līdz pat PSRS sabrukumam apgalvoja, ka Katiņas slaktiņu sarīkojis nacistiskās Vācijas karaspēks. Maskava tikai 90.gadu sākumā atzina patiesību, tomēr vēl aizvien atsakās publicēt visu informāciju par slaktiņa apstākļiem. Prokuratūras pārstāvji apgalvo, ka Katiņas lietas materiālus nevar iesniegt izskatīšanai tiesā, jo liela daļa informācijas joprojām esot "valsts noslēpums". Kā vēsta ziņu aģentūra RIA Novosti, slepenu informāciju satur 116 no 183 sējumiem. Krievijas cilvēktiesību aizstāvji pauduši viedokli, ka Katiņas lietas materiālu pasludināšana par "valsts noslēpumu" ir amorāla. Krievijas līdera Vladimira Putina padomnieks Sergejs Karaganovs tikmēr paziņojis, ka poļiem vajadzētu atbrīvoties no "Katiņas slaktiņa kompleksa". S.Karaganovs apgalvo, ka Maskava jau sen esot neoficiāli atvainojusies par slaktiņu, bet nevēlas atvainoties oficiāli, jo baidās, ka Polija varētu pieprasīt kompensāciju no Maskavas.
Krievija slepenības aizsegā kavē Katiņas slaktiņa izmeklēšanu
Krievijas galvenā kara prokuratūra atteikusies iesniegt izskatīšanai tiesā materiālus par Katiņas slaktiņu, kas 1940.gadā izdzēsa tūkstošiem poļu dzīvību. Nogalināto poļu tuvinieki vērsās Krievijas tiesā, lai panāktu Katiņas slaktiņa atzīšanu par kara noziegumu. Taču viņu prasības nav guvušas Krievijas atsaucību, jo Maskava nevēlas uzņemties atbildību par Staļina režīma noziegumiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.