Dienvidosetijas konflikta noregulēšanas plānā jeb tā sauktajā Sarkozī plānā, kuru ES piedāvāja augustā, ir seši punkti: spēka nelietošana, visa veida karadarbības pārtraukšana, brīvas pieejas nodrošināšana humānajai palīdzībai, starptautisku drošības un stabilitātes garantu piedāvāšana Abhāzijai un Dienvidosetijai, Gruzijas armijas atgriešanās pastāvīgās dislokācijas vietā un Krievijas bruņoto spēku atgriešanās miera uzturētāju darbības zonā.
Atklājot sarunu ar N.Sarkozī, D.Medvedevs paziņoja, ka mēneša laikā kopš iepriekšējās tikšanās "bija svarīgi notikumi, proti, Krievija atzina Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību". Tas nozīmē, ka parādījušās "zināmas jaunas pieejas, ar kurām mums jāvirzās pa apstiprināto plānu", sacīja Krievijas prezidents. N.Sarkozī atzīmēja, ka vispirms jāpilda iepriekšējās tikšanās laikā 12.augustā panāktā vienošanās — arī tās pēdējais punkts. Lai gan Krievija plānu parakstīja pirms mēneša, tās karaspēks joprojām atrodas Gruzijas teritorijā ārpus separātistu teritorijām.
Pārrunas notika Krievijas prezidenta piepilsētas rezidencē. Bez D.Medvedeva Krieviju tajās pārstāvēja ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, prezidenta palīgs ārlietās Sergejs Prihodjko un vicepremjers Igors Šuvalovs. No ES puses pārrunās piedalījās Eiropas Komisijas pārstāvis Žozē Manuels Barrozo un augstākais ES pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Havjērs Solana.
Turpinājums Ženēvā
Galvenais sarunu jautājums acīmredzot bija par Krievijas karavīru
apmainīšanu pret ES novērotājiem. Kā agrāk bija paziņojis Krievijas
Ārlietu ministrijas pārstāvis Andrejs Ņesterenko, Maskava tam principā
bija gatava arī pirms sarunām. Galvenais jautājums esot par termiņiem.
Kā sacīja D.Medvedevs, jaunā vienošanās paredz "papildu novērošanas
misiju attīstīšanu".
N.Sarkozī piebilda, ka Gruzija rakstveidā vienojusies garantēt Abhāzijas un Dienvidosetijas drošību. Visi pārējie jautājumi, ieskaitot bēgļu atgriešanos dzimtajās mājās, tiks apspriesti sarunās Ženēvā.
Vienlaikus pirmdien ANO Starptautiskā tiesa sāka izskatīt Tbilisi un Maskavas bruņoto konfliktu. Gruzija sēdes sākumā apsūdzēja Krieviju cilvēktiesību pārkāpumos, kas vērsti pret gruzīniem separātiskajās Dienvidosetijas un Abhāzijas provincēs. Tbilisi pieprasa, lai Maskava nodrošinātu, ka etniskajiem gruzīniem nav jācieš "vardarbīgi un piespiedu rasistiskās diskriminācijas akti".