Maskava ar šo paziņojumu nākusi klajā pēc ārlietu ministra Sergeja Lavrova tikšanās ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu.
Arī Blinkens neilgi pēc tam paziņoja, ka Baidens un Putins, visticamāk, drīzumā sazināsies, lai apspriestu konflikta saasinājumu Ukrainā.
Prezidentu saruna varētu notikt tuvā nākotnē, sacīja Blinkens.
"Par datumu vienošanās vēl nav. Ir grūtības saskaņot abu līderu kalendārus, taču kontakts ir ļoti nepieciešams. Mūsu problēmas vairojas," savukārt izteicies Lavrova vietnieks Sergejs Rjabkovs.
"Nav virzības abpusējās attiecībās, kas arvien vairāk un vairāk tuvojas akūtas krīzes fāzei. Nav savstarpējās izpratnes, kā deeskalēt situāciju Eiropā," Rjabkova teikto citē krievu ziņu aģentūras.
"Situācija Eiropā ir ļoti satraucoša," piebildis ministra vietnieks. "Ir skaidrs, ka tas būs viens no galvenajiem sarunu tematiem prezidentu līmenī."
Tikmēr Blinkens, Stokholmā tiekoties ar Lavrovu, ceturtdien brīdinājis Maskavu, ka iebrukuma gadījumā Ukrainā tai jārēķinās ar "nopietnām sekām", un aicināja Kremli meklēt diplomātisku izeju no pašreizējās krīzes.
"Labākais veids, kā novērst krīzi, ir diplomātija," pirms sarunām ar Lavrovu žurnālistiem norādīja Blinkens.
Viņš piebilda, ka Maskavai un Kijevai jāizpilda Minskas vienošanās nosacījumi.
Vašingtona ir gatava to veicināt, taču, ja Krievija izšķirsies par konfrontāciju, tam būs "nopietnas sekas," uzsvēra ASV valsts sekretārs.
Savukārt Lavrovs žurnālistiem izteicās, ka Maskava esot gatava dialogam ar Kijevu un nevēloties nekādus konfliktus.
Blinkens un Lavrova tikšanās, kas notika Eiropas Drošības un Sadarbības (EDSO) sanāksmes kuluāros, ilga aptuveni pusstundu.
Tas bija augstākā līmeņa kontakts starp abām pusēm kopš Baidena un Putina tikšanās jūnijā Ženēvā.
"Sekretārs (Blinkens) nepārprotami norādīja, ka gadījumā, ja Krievija izšķirsies par militārās eskalācijas ceļu, Savienotās Valstis un mūsu sabiedrotie ir gatavi likt maksāt ievērojamu cenu," pavēstīja Valsts departamenta pārstāvis Neds Praiss.
Kāda cita augsta ranga Valsts departamenta amatpersona izteikusies, ka Blinkena un Lavrova sarunas bijušas "nopietnas, saprātīgas un lietišķas".
Amatpersona piebildusi, ka notikusi konstruktīva viedokļu apmaiņa par Minskas vienošanos izpildi, kas varētu kalpot kā izeja no strupceļa, un ka tuvākajās dienās gaidāmas intensīvas diplomātiskās darbības.
Kā savukārt ziņo Maskava, Lavrovs Blinkenam norādījis, ka Maskavai nepieciešamas ilgtermiņa drošības garantijas, kas apturētu NATO izplešanos uz austrumiem.
Maskava vēlas juridiski saistošu solījumu, ka Ukrainai netiks izņemta NATO un ka alianse apturēs paplašināšanos uz austrumiem, uzsvēris Krievijas ārlietu ministrs.
Viņš arī brīdinājis Vašingtonu neievilkt Ukrainu Savienoto Valstu "ģeopolitiskajās spēlēs", kas piespiestu Krieviju īstenot atbildes pasākumus, lai izlīdzinātu militāri stratēģisko līdzsvaru, pavēstījusi Krievijas Ārlietu ministrija.
Lavrovs piebildis, ka Krievijai nepieciešamas ilgtermiņa drošības garantijas uz tās rietumu robežām, kas būtu jāuztver kā obligāta prasība.
2015.gadā ar Francijas un Vācijas starpniecību noslēgtā vienošanās uzliek Ukrainai par pienākumu nodrošināt Krievijas apbruņoto kaujinieku bandu kontrolē esošajām teritorijām plašu autonomiju, kā arī garantēt visiem kaujiniekiem, kas bijuši iesaistīti karadarbībā pret Ukrainas armiju, amnestiju.
Vienošanās paredz, ka Ukraina kontroli pār robežu ar Krieviju atgūs vienīgi pēc vietējo vēlēšanu organizēšanas kaujinieku bandu kontrolētajās teritorijās.
Šie noteikumi, kas Kijevai tika uzspiesti tiešu militāru draudu apstākļos no Krievijas puses, Ukrainai patiesībā ir nepieņemami, un tāpēc to izpildei nepieciešamo likumu apstiprināšana parlamentā faktiski ir neiespējama.