EP kritizē Krieviju
Kopš Putina nākšanas pie varas pirms 20 gadiem par viņa režīma vienu no svarīgākajiem ideoloģiskajiem pīlāriem ir kļuvusi Padomju Savienības uzvara pār Ādolfa Hitlera vadīto nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā. Visā Krievijā ik gadu 9. maijā ar vērienu tiek atzīmētas kara beigas un uzsvērts padomju lielvaras milzīgais nopelns Eiropas atbrīvošanā no nacisma. Tajā pašā laikā Krievijas oficiālā vara ne tikai izvairās nosodīt padomju režīma noziegumus, bet arī apzināti popularizē diktatoru Josifu Staļinu, kurš ir vainojams pie daudzu miljonu cilvēku nonāvēšanas.
Kremlī ļoti jūtīgi uztver kritiku Padomju Savienības rīcībai pirms un pēc Otrā pasaules kara, kura rezultātā Maskavas kontrolē nonāca Austrumeiropa. Maskava regulāri ir apsūdzējusi Rietumus, bet jo īpaši Poliju un Baltijas valstis, "vēstures pārrakstīšanā".
Asu Krievijas reakciju izpelnījās arī septembrī EP pieņemtā rezolūcija, ar kuru tiek nosodīts 1939. gada 23. augustā Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas noslēgtais savstarpējās neuzbrukšanas līgums un tā slepenie protokoli, kas plašāk ir zināmi kā Molotova–Ribentropa pakts.
Rezolūcijā ir norādīts, ka nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības vienošanās ir vainojama pie Otrā pasaules kara izcelšanās, kā rezultātā Eiropa tika sadalīta. EP arī aicināja Eiropas Savienības (ES) vadību apņēmīgi vērsties pret "Krievijas mēģinājumiem izkropļot vēsturiskos faktus un attaisnot padomju totalitārā režīma pastrādātos noziegumus", vēsta ziņu aģentūra LETA. Parlamenta deputāti arī norādīja, ka šādi mēģinājumi ir viens no elementiem "informatīvajā karā, kura mērķis ir sašķelt Eiropu"
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 30. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Ripa
to bet
Ješka