Pagaidām gan nav skaidrs, kā iespējams piespiest Maskavu atturēties no līdzīgiem iebrukumiem un starptautiskās organizācijas demonstrējušas savu bezspēcību šajā jautājumā. Tāpat notikumi Gruzijā liek arī Latvijai pārdomāt, kā tālāk veidot attiecības ar lielo kaimiņu.
Rietumu sabiedrībai bija nepieciešamas vairākas dienas, lai beidzot konkrēti rīkotos un nosodītu Krieviju. ES, NATO un ANO nespēja nākt klajā ar vienotu pozīciju. ASV prezidents Džordžs V.Bušs pirmo stingro nostāju pauda vien nedēļas vidū, paziņojot, ka uz Tbilisi dodas valsts sekretāre Kondolīza Raisa. Tāpat uz Gruziju tika nosūtītas lidmašīnas un kuģi ar humāno palīdzību, kā arī atceltas iepriekš plānotās militārās mācības ar Krieviju. "Savienotās valstis ir kopā ar demokrātiski ievēlēto Gruzijas valdību un pieprasa ievērot Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti," sacīja Dž.V.Bušs un brīdināja Krieviju, ka tā riskē sabojāt attiecības ar ASV un Eiropu.
Tikpat sīva Krievijas reakcija nebija ilgi jāgaida. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka ASV iesaistījusies bīstamā spēlē. Vašingtonai ir jāizvēlas starp partnerību ar Maskavu vai "virtuālo projektu" — Gruzijas līderiem, viņš sacīja.
Smaga Rietumu sakāve
Lai arī ASV rīkojusies stingri, politikas analītiķi nav vienisprātis, vai ir daudz iespēju, kā ierobežot Krieviju. Jebkāda militāra iesaistīšanās ir stingri izslēgta. Ir iespēja, ka uz Gruziju tiek nosūtīti miera novērotāji, taču skaidrs, ka viņiem būs jādarbojas kopā ar Krievijas spēkiem, kas pilnībā Dienvidosetiju un Abhāziju nepametīs. Vēl kā iespējamie Krievijas ierobežošanas veidi tiek minēti izslēgšana no G8, neuzņemšana Pasaules tirdzniecības organizācijā vai aizliegums rīkot 2014.gada olimpiskās spēles Sočos. Vienošanos ANO Drošības padomē kavē Krievijas veto tiesības lēmumu pieņemšanā.
Ilggadējais NATO paplašināšanas lobētājs Rons Asmuss, kurš vēl martā Dienai uzsvēra, ka būtu daudz nopietnāk jādomā, kā palīdzēt Ukrainai un Gruzijai, uzskata, ka pēdējās nedēļās laikā notikušais ir smaga Rietumu un jo īpaši ASV sakāve. Viņš atgādina, ka Gruzija pēc Rožu revolūcijas iedvesmojās no ASV. "Daudzi no tās līderiem bija izglītojušies Rietumos un asinājuši savas prasmes ASV atbalstītās NVO. Mihails Saakašvili un viņa jauno demokrātu komanda īstenoja radikālās reformas, balstoties uz savu Amerikas pieredzi. Gruzijas virzīšanos uz NATO iedvesmoja ASV vēlme paplašināt NATO Centrālajā un Austrumeiropā," laikrakstā The Washington Post uzsver R.Asmuss. Taču tagad ASV Gruziju nebija spējīga aizstāvēt.
R.Asmuss uzsver, ka atbalsta Kosovas neatkarības atzīšanu, un vienlaikus atzīst — Gruzijai par labu tas nenāca. "Rietumiem nekad nebija plāna, kā pasargāt Gruziju no iespējamajām Kosovas problēmām," saka ASV ārpolitikas eksperts. Šodien Krievija izmantojot tos pašus argumentus, kurus Rietumi Kosovā, lai attaisnotu invāziju Gruzijā.
Pazīstamais žurnāla The Economist žurnālists, grāmatas Jaunais aukstais karš autors Edvards Lūkass domā, ka rupjāko kļūdu Rietumi pieļāva NATO sammitā aprīlī, nepiešķirot Gruzijai un Ukrainai rīcības plānu dalībai aliansē. "Tā vietā lai iedrošinātu Gruziju un iebaidītu Krieviju, NATO lēmums var būt provocējis Krieviju un, iespējams, paātrinājis ceļu uz karu," saka arī R.Asmuss. Vēl sliktāka ir bijusi Eiropas reakcija. Tā kā tā ir bijusi stingri sašķelta par to, kā rīkoties attiecībās ar Krieviju, tad nav bijis iespējams arī vienoties par palīdzību Gruzijai.
Jākļūst piesardzīgākai
Atbilde uz jautājumu, kādēļ Krievija jūtas tik pašpārliecināta, ka Rietumi neiesaistīsies dziļā konfrontācijā, esot vienkārša — energoresursi. Tomēr vienlaikus esot skaidrs, ka Eiropai un ASV tagad nāksies daudz rūpīgāk pārdomāt savas attiecības ar Krieviju, kas demonstrējusi, ka ir neprognozējams partneris.
Vēl piesardzīgākas attiecībās ar Krieviju būs Austrumeiropas valstis un Lielbritānija. Tās ārlietu ministrs Deivids Milibands jau ir mudinājis pārdomāt jaunā ES un Krievijas līguma saturu. Pagaidām gan nav skaidrs, kā reaģēs Vācija, kas NATO sammitā visasāk iebilda pret rīcības plāna dalībai NATO piešķiršanu Gruzijai. Šobrīd viena no Gruzijas konfliktā redzamākajām Eiropas valstīm ir ES prezidējošā valsts Francija. Taču arī tās prezidenta Nikolā Sarkozī brauciens uz abām konfliktā iesaistītajām valstīm par veiksmes stāstu nav nodēvējams. Kad pēc viņa piedāvātā plāna akceptēšanas Krievija bija paziņojusi par karadarbības pārtraukšanu, tās spēki turpināja militārās akcijas Gruzijā. Krievijas nostāju sliecas atbalstīt Itālija.
"Eiropa diez vai būs vienotāka par to, kā veidot attiecības ar Krieviju," saka politologs Andris Sprūds. Taču vienlaikus, viņaprāt, daudz mazāk iespējama kļūs tāda vienpusēja rīcība, kā lēmums būvēt Nord Stream gāzesvadu.
Notikušais arī raisa jautājumus, kā tālāk veidosies Latvijas attiecības ar Krieviju. Pēdējo gadu labo attiecību pamatā bija sadarbība ekonomikas un enerģētikas jomā. Taču tiešā veidā nesadūrās Krievijas intereses Kaukāzā un viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm — palīdzība Ukrainai, Gruzijai un Moldovai. Tagad gan tas ir noticis. "Tādēļ Latvijas pozīcija ir bijusi, lai vilks ir paēdis un kaza dzīva," tā pēdējās nedēļas Rīgas pozīciju vērtē A.Sprūds.
Latvijas Ārlietu ministrija sāka koordinēt iespējamo palīdzību Gruzijai jau pagājušās nedēļas nogalē, kad konflikts sāka iet plašumā. Tika izplatīts kopīgais četru valstu prezidentu paziņojums, uz Tbilisi devās premjers Ivars Godmanis (LPP/LC), bet tur nebija prezidents Valdis Zatlers. Intensīvi Latvijas amatpersonas neatbalstīt Gruziju mudināja Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs. Lielāko vilcināšanos demonstrēja Saeima. Ārkārtas sēde notika tikai ceturtdien, un pirms pozitīva balsojuma (par Krievijas uzbrukuma Gruzijai nosodījumu nobalsoja 65 deputāti) ieilga debates, cik stingram jābūt atbalsta paziņojumam. "Diplomātijā ir svarīgi žesti, taču mēs to simboliku paturējām piesardzīgi," atzīst A.Sprūds.
Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) gan uzskata, ka vilcināšanos Gruzijas atbalstīšanā nevienam nevajadzētu pārmest. Taču esot skaidrs, ka ne vien Latvijai, bet visām Eiropas valstīm ir jāgūst mācība, ka "viena valsts var iesaistīties citas valsts lietās". "Tas parāda Krievijas pieeju šādu jautājumu risināšanai," saka ministrs. Taču jautāts, ko konkrētu Latvija mācīsies no šī konflikta un vai tas mainīs attiecības ar lielo kaimiņu, viņš izvairīgi atbildēja: "Mēs vienmēr esam bijuši reālisti attiecībās ar Krieviju.