Daļa zemūdenes tika piepildīta ar freona gāzi, kas cilvēkiem izraisa smagu saindēšanos. Nepietiekama apmācība Negadījuma brīdī uz zemūdenes bija 208 cilvēki. No tiem tikai 81 bija apkalpes loceklis, bet pārējie bija Amūras kuģubūves rūpnīcas darbinieki, kuru uzdevums bija pārliecināties, vai izmēģinājuma brauciena laikā zemūdene darbojas atbilstoši prasībām. Iespējams, lielais upuru skaits skaidrojams tieši ar nepietiekamo civilā personāla apmācību šādiem gadījumiem. Tikai trīs no upuriem bija apkalpes locekļi, pārējie bija civilie. Apkalpes locekļi ir apmācīti lietot elpošanas maskas krīzes situācijā, bet civilie darbinieki droši vien nemācēja ar tām apieties. Pagaidām nav zināms, kādēļ notika patvarīga ugunsdzēsības sistēmas iedarbošanās. Speciālisti skaidro, ka jaunās krievu zemūdenes ir aprīkotas ar automātiskām sistēmām, kas aizstāj cilvēku darbu. Krievu zemūdenes apkalpē tagad ir ap 70 jūrnieku, bet līdzīgās amerikāņu zemūdenēs ir divreiz vairāk apkalpes locekļu. Krievu zemūdenes izmanto divu veidu ugunsdzēsības sistēmas — putu un ķīmisko. Šoreiz tika iedarbināta ķīmiskā sistēma, kas liesmu slāpēšanai izmanto indīgo freonu. Turklāt sistēma automātiski aizslēdz atsevišķus zemūdenes nodalījumus, tāpēc cilvēki nevarēja izkļūt no apdraudētās zonas. Zemūdenes kodolreaktors negadījumā nav bojāts, radiācijas noplūde nav notikusi. Pēc negadījuma zemūdene pati atgriezās ostā netālu no Vladivostokas. Šo zemūdeni sāka būvēt jau 1991.gadā, bet finansiālu problēmu dēļ projekts tika iesaldēts. Pēc izmēģinājumu pabeigšanas zemūdeni bija paredzēts iznomāt Indijai, kas par desmit gadu nomu solīja maksāt 650 miljonus dolāru.Dīkstāves sekas Šis negadījums kārtējo reizi pievērsis uzmanību Krievijas kara flotes problēmām. Krievijas zemūdeņu flotē kopš 1991.gada notikuši gandrīz desmit negadījumi. Traģiskākais no tiem bija 2000.gada augustā, kad zemūdenes Kursk katastrofa Barenca jūrā nonāvēja 118 jūrnieku. Kara flotes vadība tika asi kritizēta par novēloto palīdzību jūrniekiem, bet toreizējais Krievijas prezidents Vladimirs Putins uz CNN žurnālista Lerija Kinga jautājumu, kas notika ar zemūdeni, atbildēja vienkārši: "Tā nogrima." Eksperti secina, ka dīkstāves dēļ zemūdeņu būvētāji un apkalpes locekļi zaudē savas iemaņas. Bijušais zemūdenes kapteinis Genadijs Illarionovs sarunā ar ziņu aģentūru RIA Novosti uzsver: "PSRS laikā katru gadu tika uzbūvētas trīs līdz piecas zemūdenes, bet tagad tikai viena piecu gadu laikā. Cilvēki aizmirsuši par piesardzību un zaudējuši īpašās iemaņas. Diemžēl mēs esam zaudējuši kadrus un vērtīgu pieredzi šajā jomā.
Krievijas kara flotē noticis lielākais negadījums kopš Kursk
Krievijas atomzemūdene Ņerpa (Ronis) svētdien izmēģinājuma braucienā Japāņu jūrā cietusi negadījumā, kas nonāvēja vismaz 20 cilvēku, vēl vairāk nekā 20 cilvēku nogādāti slimnīcā. Krievijas kara flotes pārstāvis Igors Digalo informē, ka negadījuma cēlonis bija nejauša ugunsdzēsības sistēmas iedarbināšana.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.