Krievijas krīze iedragā strādnieku cerības

Nevis mentalitāte, bet mazais bezdarbnieku pabalsts nosaka to, ka cilvēks labāk strādā par mazu algu nevis kļūst par bezdarbnieku. Ja Krievijā būtu tāds pats sociālais nodrošinājums kā Vācijā, tad Krievi tāpat kā vācieši streikotu krīzes laikos, dodot priekšroku tikt atlaistiem nevis strādāt par mazām algām. Mums ir mazi pabalsti tāpēc arī Latvijā cilvēks labāk strādā par mazu algu, nekā streiko un tiek atlaists. Mentalitātei ar to nav nekāds sakars

un vēl, mums nav resursu, tā ir priekšrocība?! Tu gadījumā kaut ko nejauc? Tas nozīmē, ka, lai mums būtu kaut kāda ražošana un ekonomika, mums tie resursi ir jāpērk par naudu. Par kādu naudu? Un, aizmirsu vēlreiz pajautāt, kas tad mums īsti ir tāds, kas mūsu strādniekus pasargās no krīzes, no algu neizmaksas? Uz ko tu balsties, uz SVF aizdevumu? Varbūt uz jaunu kreditēšanas vilni un burbuļekonomikas turpinājumu? Uz ko?

A ko vajag, lai "dzīvotu zaļi"? Demokrātisku sabiedrību? Ko? Kapitālismu? Nu, paga, pie mums ir gan demokrātija, gan kapitālisms, mēs dzīvojam zaļi? Nē. Kāpēc? Bolīvijā, Āfrikā, tur ir gan demokrātija, gan kapitālisms, bet tur cilvēki mirst badā, kā tad tā? Taja pašā krievijā, bija tak demokrātija? Dzīvoja viņi zaļi? Baidos, ka viņi dzīvoja tādā murgā, ka šis liekas tīrais nieks. Tu man pasaki, ko vajag, lai dzīvotu zaļi? Es pateikšu savu versiju, vajag apčakarēt kādu citu, lai dzīvotu zaļi. Ja krievijai ir resursi, tad caur berezovskiem, hodorkovskiem utt. vajag sagrāb šos resursus par kapeikām, atvest uz eiropu, ražot mašīnas, un daudz ko citu, tad var dzīvot labi. Ā, aizmirsu, vajag sagrābt ne tikai resursus, bet arī tirgus. Zini kā Dānijā var paaugstināt labklajību un dot cilvēkiem darbu? Da vienkārši, vot ir tāda banānu republika Latvija, uztaisam ES līmenī "lobēšanu" jeb iedodam pa kukulītim vajadzīgajiem deputātiem, tie savukārt, izstrādā mums vajadzīgu rekomendāciju - likvidēt cukura nozari, pret komepsācijām ( no ES nodokļu maksātāju naudas), pēc tam, kad rekomendācija gatava stādam to priekšā Latvijas politiķiem, nu, protams, ne bez lobēšanas. Rezultātā - Latvija cukuru neražo, atlaiž darbiniekus, zemnieki bietes neaudzē, atlaiž darbiniekus, Rīgas raugs raugu neražo, atlaiž darbiniekus. Bet, tagad to visu dara Dānija, tā pieņem darbā jaunus darbiniekus, gan cukura ražošanā, gan biešu audzēšanā, gan rauga ražošanā. Pēc tam, to preci tirgojam uz Latviju. Ir darbs, algas labklājība. Lūdzu, kā vajag "dzīvot zaļi", tas pats tagad ar zivsaimniecību, Daņi un ziedri pat neslēpj, ka ir gatavi pazvejot Latvijas vietā. Tas pats ar lauksaimniecību, lūk kā vajag iegūt labklājību, tas ir citās valstīs likvidēt ražošanu un iekarot tirgu tas arī viss.

Es pateicu savu viedokli, bet, iespējams, tavā rīcībā ir vismaz kādi pāris labi argumenti, lai pateiktu, ka man nav taisnība un, ka mūsu strādniekiem nu noteikti būs labāk kā Krievijā.>>> Cieniitais, es neteicu ka muusu straadniekiem buus labaak. Pirmkaart, sliktaak nebuus. Otrkaart, Latvijaa straadnieku iipatsvars sabiedriibaa nav tik liels kaa Krievijaa. Mums nav taadu dabas resursu, un mees to labi apzinamies. Taa ir priekshrociiba - krievi apzinaas ka vijiem ir milziigi dabas resursi, un tieshi taapeec kaa sabiedriiba (nerunaaju par atsevishkjiem indiviidiem, gudru krievu netruukst) nespeej saprast ka ar shiem dabas resursiem var nebuut gana lai 'dziivotu zalji'. Citi argumenti - nedaudz veelaak, jaapastraadaa. Lai jums jauka Diena!

Tā ir veca patiesība - katrai sliktai lietai ir arī sava labā puse. Jo sliktāk Krievijai, jo tā kļūst vājāka, jo labāk, jo drošāk kļūst visai pārējai - demokrātiskajai sabiedrībai.

Tas kas darba nebaidās, vienmēr sev maizi nopelnīs.

Tu man varētu lielos vilcienos pastāstīt, uz ko mēs balstam savu ekonomiku? Nu, vot, kas mums ir tāds, kas mūs pasargās no līdzīgas vai vēl lielākas strādnieku krīzes nekā Krievijā? Ja tā reāli padomā, mums nav ne resursu, ne ekonomikas, mēs gandrīz neko neražojam, tikai patērējam importu. Nezinu kā tu, bet es brīnos, kā mēs vēl esam tik ilgi izvilkuši, sanāk tā, kamēr bija kredīti, mēs par šo naudu pirkām importētās preces radot paši sev labklājības un "trekno" gadu ilūziju, no kredītu iepludinātās naudas attīstījās nevis ražošana kā ekonomikas stūrakmens, bet finanšu mahinācijas, spekulācijas, tirdzniecība ar importa precēm un dažādi pakalpojumi. Lieki teikt, ka ārzemnieki iedeva mums kredītus, lai mēs varētu nopirkt VIŅU preces un stimulēt VIŅU ražošanu. A tagad laiks maksāt, bet no kā maksāt? Es pateicu savu viedokli, bet, iespējams, tavā rīcībā ir vismaz kādi pāris labi argumenti, lai pateiktu, ka man nav taisnība un, ka mūsu strādniekiem nu noteikti būs labāk kā Krievijā.

Baigi līdzīgs Švānam.

Likumsakariigs posms valstii kas savu ekonomiku balsta uz leetu izejvielu eksporta ienaakumiem, pirmkaart naftas un gaazes. Uz ogleem balstiit nevar, jo visaa pasaulee ir milziigi iekonserveeti oglju kraajumi. Attieciibaa par teeraudu, alumiiniju, titaanu (krievi piegaadaa daudz titaana Amerikaanju lidmashiinu buuveetaajiem) - pirmkaart taas ir ljoti energjeetiski ietilpiigas razhotnes, un viss ir labi kameer ir pieprasiijums pasaules tirguu. Bet shis pieprasiijums kriitas, un tas liekas ir ne tikai vispaareejaas ekonomiskaas kriizes deelj, bet arii taapeec, ka lielaakie tirgi (taadi ka Kjiina) censhaas sho teeraudu sarazhot pashi saviem speekiem. Galu galaa - vinji var nodroshinaat energjiju, vijiem nu jau ir uzkraatas zinaashanas, sliktaakajaa gadiijumaa atliek tikai importeet dalju ruudas.

Palasot Krievijas ziņas, protams necenzētās, izskatās, ka situācija tur ir diezgan draņķīga. Bet cilvēki vaino ASV, Rietumus un mazliet arī vietējās administrācijas. Kremļa propaganda strādā perfekti. Apkārt ienaidnieki - gruzīni, čečeni, baltieši, un tās sadzīves problēmas paliek otrā plānā. Putina-Medvedjeva kliķe tiek slavināta, kā vienīgā stabilitātes garantija. Bet nu jau krievi pamazām sāk domāt, kad nav ko mutē likt. Ar naftu un gāzi nebūsi paēdis. Jācer, ka Latvijas krievu etniskās dzimtenes televīziju izskalotās smadzenes arī aizdomāsies.

Tas taču LIEPĀJAS SARKANAIS KOMUNISTU LATVIJAS IZSAIMNIEKOŠANAS METALURGS ,kur krievu desantnieks SADEDZINA GODMAŅA 200000000Ls