Krievijas Valsts domes deputāts ierakstā vietnē Telegram paudis pārliecību, ka integrācija ar Ziemeļkoreju "veicinās kopīgu projektu attīstīšanu" un abas valstis kopīgi varēs izpildīt "globālus uzdevumus".
Komunistiskās partijas pārstāvis norādījis, ka Ziemeļkoreja "starptautiskajā vidē aktīvi iestājas par to, lai tiktu atceltas Krievijai noteiktās sankcijas", turklāt "pati valsts atrodas stingrā ekonomiskā blokādē, kuru organizē kolektīvie Rietumi".
Taisajevs arī apgalvojis, ka Krieviju un Ziemeļkoreju saista "stingras draudzības saites", un "senas brālīgas attiecības veidojušās arī starp" viņa pārstāvēto Komunistisko partiju un Ziemeļkorejas Darba partiju. Abas partijas esot parakstījušas sadarbības līgumu.
Britu izdevums Mirror nesen vēstīja, ka Krievija lūgusi Ziemeļkorejas palīdzību karā pret Ukrainu, bet tās līderis Kims Čenuns krievu iebrukumu Ukrainā nodēvējis par "pārlieku bezprātīgu".
Kā vesta mediji, Phenjanas augstākajās aprindās valda vienprātība, ka Ziemeļkorejas kodolieroču arsenāls ir vienīgais, kas to glābj no Ukrainas likteņa, turklāt ziemeļkorejiešu amatpersonas uzstāj, ka Krievijas iebrukums Ukrainā sākās, kad 1994.gadā Ukraina atteicās no lielā padomju kodolieroču arsenāla, kas atradās tās teritorijā, pretī saņemot drošības garantijas no Krievijas, Lielbritānijas un ASV.
Tomēr ANO Ģenerālās asamblejas 2.marta balsojumā, kad ar pārliecinošu balsu vairākumu tika pieņemta rezolūcija, kurā nosodīta Krievijas agresija pret Ukrainu un pieprasīta tūlītēja Krievijas karaspēka izvešana, Ziemeļkoreja bija viena no piecām valstīm, kas balsoja pret.