Latgales magnātu pētnieks

Pirms diviem gadiem Preiļos un Varakļānos bija apskatāma viņa veidotā izstāde par Borhu dzimtu, bet 6.februārī Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē tiek atklāta izstāde Hilzenu un Buiņicku devums Latgales kultūrvēsturē, kas vēl vairāk pavērs Latgales vēstures noslēpumu plīvuru. Latvijas Hilzeni Livonijā ieceļojuši no Vācijas pavalsts Vestfālenes un vispirms bijuši muižnieki Kurzemē, tad kāds dzimtas atzars nokļuvis Latgalē un izveidojuši Dagdu par pirmo redzamāko kultūras centru, likuši pamatus arī jezuītu misijai. Jans Augusts Hilzens (1702-1767) bijis pirmā vēsturiskā pētījuma par Latgali autors. Vairāk kā 500 lappušu biezo sējumu Inflantija varēs aplūkot arī izstādē. "Mēs esam skolā mācījušies, ka tie muižnieki ir tikai asinssūcēji, bet Hilzenu muižas bija zemnieku brīvlaišanas šūpulis," aizrautīgi stāsta Viktors Naglis. Arī profesors Pēteris Zeile savā pētījumā par Hilzenu dzimtu raksta, ka uz samērā trulās un iedomīgās poļu muižniecības fona viņi izcēlušies ar vērienīgāku domāšanu, kultūru, tieksmi apzināt zemi, kurā tapa viņu bagātības, pētīt tās vēsturi. Jana Augusta vecākais brālis Juris Nikolajs Hilzens bija Smoļenskas diecēzes bīskaps, ilgstoši dzīvoja Dagdā, tulkoja un rakstīja garīga satura grāmatas. Savā muižā Osvejā viņš ir atbrīvojis no dzimtbūšanas zemniekus un pat gribējis izslēgt no baznīcas muižniekus, kas nežēlīgi ņirgājās par saviem dzimtcilvēkiem. Krietnu daļu no saviem līdzekļiem Hilzeni ziedojuši jezuītu misijas darbam, Dagdas baznīcas (1743), slimnīcas celšanai, Hilzenu dzimta sāka Viļakas, Bukmuižas, Stoļerovas, Pildas, Osvejas, Baltinavas baznīcu celtniecību. Savukārt Kazimirs Buiņickis, kas pēc Hilzenu dzimtas izmiršanas pārņem Dagdas muižu, ir uzrakstījis pirmo vēsturisko romānu par Latgali Priestera Jordāna atmiņas (1852), kas nesen Rišarda Labanovska tulkojumā no poļu valodas izdota Latgales Kultūras centra izdevniecībā. Viktors stāsta, ka interese par Latgales muižnieku dzimtu pētniecību radusies jau bērnībā Varakļānos. Vēlāk, strādājot Aglonā, viņam bijusi izdevība pētīt un sakārtot seno Aglonas klostera arhīvu. Tā viņš nejauši kļuva par cilvēku, kurš atrada 1476.gadā Bāzelē Mihaela Venslera tipogrāfijā iespiesto grāmatu Clemens V. Constitutiones - nenovērtējamu dārgumu, kas tagad pēc restaurācijas ir atgriezies Latgalē. Kalpodams Dagdā, viņš atradis Latgales laicīgās literatūras aizsācēja, jezuīta Mihaela Rota apbedījumu. Šo interesanto personību viņa misijas darbā savulaik atbalstījis tieši grāfs Hilzens. "Latgales dievnami savās sienās glabā milzīgas kultūrvērtības, ko palīdzējusi nosargāt arī ticīgā tauta, piemēram, lai vismaz daļēji izglābtu no sadedzināšanas kurtuvē Aglonas klostera seno bibliotēku, vietējie ļaudis šīs grāmatas ilgu laiku slēpa pie sevis," zina Viktors Naglis.