Kā vēsta Le Monde, Ļeņingradas apgabalā pie robežas ar trim Baltijas valstīm kopš 2009.-2010. gadiem ir novērojama iepriekš neredzēta karaspēka un militārās tehnikas koncentrēšana. Atbilstoši kādam NATO dienesta ziņojumam, „Ļeņingradas kara apgabals ir vienīgais, kur bruņoto spēku reformas ietvaros palielināts karavīru skaits – no 16 500 cilvēkiem 2009. gadā līdz 25 700 cilvēkiem 2010. gadā”, teikts rakstā.
Ziņojumā tāpat uzskaitīta virkne armijas vienību vērienīgu pārdislocēšanos kara apgabala ietvaros un piebilsts, ka 26. raķešu brigāde Lugā kļuvusi par Krievijas armijas pirmo kaujas apakšvienību, kuras bruņojumā nonākuši raķešu kompleksi SS-26 Iskander-M ar kaujas kodolgalviņām. Savukārt no Maskavas apgabala tuvāk Sanktpēterburgai pārvesti raķešu kompleksi S-300 un S-400, tāpat pastiprinātas prettanku apakšvienības un par 50% palielināts jūras kājinieku 336. brigādes skaitliskais sastāvs.
„Šāda spēku koncentrēšana liecina par Krievijas centieniem parādīt muskuļus ziemeļrietumu flangā. Protams, NATO neviens nopietni nedomā, ka Krievija sākusi koncentrēt karaspēku pie robežas ar Baltiju, gatavojoties iebrukumam!” teikts rakstā. Tomēr situācija ir paradoksāla, jo Krievija pastāvīgi uzsver, ka tās galvenās šodienas drošības problēmas rodas Austrumos, kur pastiprinās Ķīna, nevis rietumos, norāda laikraksts.
Le Monde uzskata, ka šāda Krievijas rīcība ir Maskavas atbilde uz ASV lēmumu par pretraķešu aizsardzības sistēmas elementu izvietošanu Polijā, un šiem Kremļa soļiem ir politisks, nevis militārs raksturs. Vienlaikus situāciju vēl neskaidrāku padara fakts, ka Krievija 2007. gada beigās vienpusējā kārta ir izstājusies no līguma par parasto bruņojumu Eiropā un neuzskata par nepieciešamu ievērot vienošanos, kas ierobežo tās bruņoto spēku pārbīdes pie valsts ziemeļrietumu robežām un Kaukāzā, norāda laikraksts, piebilstot, ka „Eiropas drošības arhitektūra pagaidām izskatās pēc liela būvlaukuma”.