Līdakas portrets

Līdakas atkarībā nonākuši tādi populāri diskusiju raidījumi kā Skats no malas, Aktuālā ceturtdiena, Globuss, Savai zemītei, Krustpunkti. Taču atšķirībā no ziņām, kur pēdējās nedēļās aumaļām tiek mainītas vai pašas aiziet daudzas populāras TV sejas, Gunta sakās esam konservatīva un eksperimentus ar cilvēkiem ēterā nerīkošot. Lai arī kā, viņa ir atgriezusies redakcijā, kurā pirms vairāk nekā desmit gadiem pati sāka karjeru televīzijā. Toreiz - aktīva, enerģiska, darīt griboša un organizēt varoša, taču, daudzuprāt, histēriska, haotiska, ekspansīva un savas emocijas savākt nespējīga. Aktīviste no Filologiem Skolas gados Gunta, tāpat kā mamma, gribējusi kļūt par juristi. Bet tie vēl bija miera laiki, kad sievietes ar juridisko izglītību sēdēja notariāta kantoros, un mamma, padzirdējusi par meitas plāniem, izsaukusies: «Tu ar savu raksturu notariāta kantorī? Nekad dzīvē tu tur neizturēsi!» Un Gunta izvēlējusies citu nodarbi. «Man bija traka krievu literatūras skolotāja. Stučkas 2.vidusskolā, kur mācījos, viņa ar kaimiņrepubliku skolām rīkoja internacionālus vakarus. Spēlējām teātri krievu valodā - Puškinu, Ļermontovu. Man vienmēr tika skaistas lomas, varēju izspēlēties pēc sirds patikas, tas bija feini. Fantastiska skolotāja un fantastiska literatūra. Tā es aizgāju uz krievu filologiem.» Pēc universitātes atbilstoši sadalei Guntai tika nomaļa lauku skoliņa pie Lietuvas robežas, bet bija otra iespēja - celtnieku arodskola un komjaunatne Rīgā. Gunta izvēlējās galvaspilsētu. Mācīja literatūru topošajiem celtniekiem, vadīja šajā skolā komjaunatnes aktivitātes un vēlāk īsu brīdi Proletāriešu rajonā. Daudzkārt atgādinātā pazīšanās un attiecības uz «tu» ar tālaika komjaunatnes līderiem, no kuriem liela daļa tagad pazīstama ar segvārdu Saimnieks, viņai sākusies jau universitātes celtnieku vienībās. Gunta bija vienības komandiere, viņi arī, un tagad «mēs sakām «čau» un labi saprotamies, jo mūs saista tas laiks». Ziņu cilvēks Arī televīzijā Gunta tikusi «pa komjaunatnes līniju». Citu iespēju iekļūt tajā laikā par elitāru uzskatītajā augstceltnē provinces meitenei bez sakariem un «pareiziem» vecākiem nesot bijis. Sākumā kā ārštata autore veidojusi sižetus savas studiju gadu paziņas Elitas Margas vadītajā raidījumā Skolēniem no 10 līdz 14. Elita Marga: «Viņai nācās darīt to, ko neviens cits negribēja - taisīt sižetus par Ļeņina dzimšanas dienām un komjaunatnes ordeņu pasniegšanu. Un Gunta ar tiem, neteikšu - godam, šis vārds lai paliek citai reizei, tika galā.» Komjaunatne sabruka, toties Guntai palika vieta TV štatu sarakstos, konkrēti, Alda Neimaņa veidotajā programmā PIK un vēlāk - Panorāmā. Ziņas bija tas, kas Guntai vajadzīgs: «Man patīk, ka rezultāts ir uzreiz, un ziņās tā bija.» Kad kļuva zināms, ka Gunta kandidē uz ziņu dienesta vadītājas vietu, reakcija nebija vienprātīga. Sakāpinātākais spriedums, ko nācies dzirdēt: «Ja Līdaka būs ziņās, puse Panorāmas aizies no darba.» Daudziem atmiņā viņas emociju izvirdumi reportieres laikos. Pati Gunta saka: «Panorāmā es iemācījos rupji lamāties, ko nekad agrāk nebiju darījusi. Trūka tehnikas, bet par sižetu vajadzēja atbildēt man. Un tad es biju nikna. Teicu acīs visu, kas bija uz mēles, nepadomājot, cik dziļi tas kādu var aizskart.» Kad tika iztirzāti pretendentu projekti ziņu dienesta uzlabošanai, runāja, ka Guntai esot bijis loģiskākais un pamatotākais pieteikums un balsošanā Olafs Pulks balsojis tieši par Līdaku. Pats viņš to atsakās komentēt, teikdams: «Komisija nobalsoja par Rozenbergu, un es neko sīkāk iztirzāt negribu.» Taču ļoti labprāt atbild uz jautājumu, kāpēc piedāvājis Guntai šo otru amatu: «Guntai patīk televīzija, tēmas par aktualitātēm, viņa ir aktīva un, es domāju, šo aktivitāti liks lietā. Divi gadi Radio un TV padomē Guntai ir devuši administratīvu pieredzi, un tas man liek domāt, ka viņa tiks galā ar saviem tagadējiem pienākumiem.» TV un radio padomniece Pāris gadu Nacionālajā radio un TV padomē Guntai ir viens no nepatīkamākajiem pārdzīvojumiem, kas gribot negribot vilksies līdzi. Krimināllieta kukuļdošanas skandālam ar Veltu Puriņu vēlāk gan pierādījumu trūkuma dēļ tika izbeigta. Arī pati Puriņa, kas ar Vakara Ziņu starpniecību sākotnēji paziņoja, ka Gunta Līdaka par vajadzīgiem balsojumiem maksājusi viņai «prēmijas», vēlāk sapinās savos skaidrojumos, solīja lieciniekus, kuru nebija, līdz beidzot pati atkāpās no saviem vārdiem un paziņoja, ka tas bijis tikai Vakara Ziņu traktējums. Taču izteikts vārds paliek izteikts. Arī tiesa nespēja pierādīt pretējo. Kāpēc Puriņa par grēkāzi izvēlējās tieši Līdaku? Gunta saka: «Nezinu, iespējams, viņai Panorāmas laikos esmu pateikusi ko aizvainojošu.» Racionālus argumentus nespēj atrast arī Rolands Tjarve, Nacionālās radio un TV padomes priekšsēdētāja vietnieks: «Varbūt tādēļ, ka padomē abas sēdēja blakus.» Jautāts, kā Gunta sevi padomē parādījusi profesionālā ziņā, Rolands Tjarve atbild: «Enerģiska, gudra, spējīga izdarīt loģiskus secinājumus, taču ar noteikumu, ka darāmais viņu interesē. Kad bija jāveic pienākumi, kas Guntu neinteresēja, viņa tos nedarīja vispār, un tad mums bija konflikti.» Līdaka un politika Slidens temats, jo pēc papīriem Gunta nav nevienā partijā. Piedāvājumu bijis daudz (pirmais, pēc pašas vārdiem, no Jurkāna) un laikabiedru minējumu, ko viņa īsti pārstāv, tikpat. Gunta Līdaka nav Raimonds Pauls, kura politisko izvēli nācija gaidīja visu gada nogali. Taču, ņemot vērā, ka ir priekšvēlēšanu gads, ka televīzija politikas dēļ paspējusi dabūt pa kaklu un, ja neveiksies, dabūs vēl, ir svarīgi, kāds cilvēks vada ietekmīgu TV redakciju. Ir divas versijas. Zinot vēl vienu Līdakas «netikumu» - laulības ar ministra Krištopana brāli uzņēmēju Krištopanu, viņai tiek piedēvēts sakars ar Latvijas ceļu. Šo versiju gan par nenopietnu atzīst cilvēki, kas politikā daudzmaz orientējas. Viņi uzskata, ka stiprākas par ģimeniskajām saitēm ir Līdakas korporatīvās saites, tātad simpātijas pret Saimnieku. Pati Gunta atbild: «Mana izvēle varēja būt nevis pievienošanās vienai vai otrai partijai, bet - vai nu ieiet politikā pilnībā, vai palikt žurnālistikā. Es acīmredzot palikšu sēžot uz žoga, jo negribu atteikties no žurnālistes karjeras.» Mīlas stāsts un Krištopans Gunta apprecējās salīdzinoši vēlu. Šis fakts nebūtu pieminēšanas vērts, ja vien daudzi viņas paziņas nesacītu, ka nesakārtotā privātā dzīve nereti bijis iemesls viņas histērijām. To nenoliedz arī Gunta pati. Taču precējusies nav ne jau tādēļ, ka trūcis izdevību. Daudzi uzskata gaidījusi izdevīgu partiju. Un Krištopans tiek uzskatīts par to labo partiju. Tūliņ pēc laulībām Gunta iegādājās NTV 5 akcijas, no kurām vēlāk, aizejot uz padomi, nācās atteikties. Gunta: «Ar savu tagadējo vīru esmu pazīstama kopš pirmā kursa. Vilis Krištopans tolaik vēl spēlēja basketbolu. Mācījos universitātē, Arnis - politehniskajā, abi satikāmies anglikāņos ballītē. Viņš pielūdza manu draudzeni, taču viņa šīs attiecības neuzskatīja par būtiskām un lūdza mani tās kaut kā nokārtot. Gājām dzert kafiju, es viņu mierināju, un izrādījās, ka mums vēl ir daudz kas cits, par ko parunāt. Ar šo cilvēku dzīvi saistīt vēlējos pēc augstskolas, bet viņš teica - kamēr nebūšu uzcēlis māju un nevarēšu ģimeni nodrošināt - neprecēšos. Biju nikna, un mēs kārtējo reizi šķīrāmies. Satiku viņu atkal, padzīvojām kopā un atkal šķīrāmies. Tā tas turpinātos, ja es nebūtu palikusi stāvoklī. Aprēķins bija vienā ziņā - man jau bija pietiekami daudz gadu un sapratu, ka pēdējais laiks laist pasaulē bērnu. Tam nebija nekāda sakara ar Viļa Krištopana amatu. Aizvaino tas, ka visi aizmirsuši, ka es 18 gadu vecumā atbraucu uz Rīgu, sitos pa dzīvi un televīziju, lai pierādītu sevi, bet tagad man saka - ja nebūtu Krištopana, arī tevis nebūtu. Visi atceras, ka Krištopanam ir brālis, bet neviens neatceras, ka arī man ir brālis, kurš šo to sasniedzis. Aivars ir Rīgas lietišķās mākslas koledžas direktors.» Sevi par karjeristi Gunta nesauc, bet atzīst, ka viņai kā Lauvai pēc horoskopa (un tas ir visnotaļ sievišķīgi) ir vajadzīgs savs galms, kurā labi justies. Elita Marga papildina: «Lai pierādītu citiem, ka viņa ko var, Gunta bieži ir visu likusi uz spēli. To, ka var, pati zina lieliski, bet viņa tiecas pēc publiskā apliecinājuma - lai citi teiktu, ka Gunta ir sakarīga, ka kaut ko jēdz. Vienatnē aust gobelēnus Gunta nekad nespētu.» Joprojām pati sev pāri plūstoša, rokas, kājas vicinādama, paziņu lokā slengā konsekventi saukta par Ščuku, Gunta Līdaka, kas pēc dažu gadu pārtraukuma ienāk televīzijā, tomēr ir drusku cita. Dzīves un profesionālā pieredze, laulības un bērns viņai nācis par labu. «Daudz ko, kam ķeros klāt, tagad vērtēju no viedokļa - kā tas izskatīsies pret manu bērnu un ģimeni,» saka viņa pati.