Rakstā Lukass uzsver, ka nepatiess ir dokuments par PSRS ārpolitisko darbību pirms Otrā pasaules kara, kurā Baltijas valstis apsūdzētas par pretpadomju politiku kara sākumā un teikts, ka visas trīs valstis Padomju Savienībai tika pievienotas tās ziemeļrietumu robežu drošībai, jo fakti rāda, ka Baltijas valstis izmisīgi vēlējās izvairīties no kara un vēlēšanas pēc okupācijas tika rīkotas saskaņā ar visiem groteskajiem staļiniskās sistēmas piespiešanas kanoniem.
Politikas apskatnieks uzskata, ka Krievijas Ārlietu ministrijas mājaslapā 17.novembrī publicētais dokuments ir pelnījis visplašāko iespējamo nosodījumu.
"Būtu jauki domāt, ka tā publicēšana bija tikai rupja kļūda un to atsauks. Daudz lielākus trauksmes zvanus rada doma, ka tas ir sākums jaunam mēģinājumam ‒ kas sakrīt ar Vladimira Putina atgriešanos Kremlī nākamgad ‒ attaisnot staļinisko vēstures versiju un apmelot, saucot par nacistu marionetēm tās valstis, kas bija nevainīgi PSRS agresijas upuri," teikts Lukasa rakstā European Voice.
"Tas ir ne tikai pretīgi Krievijas kaimiņvalstīm, kuru drošība ir starptautisko organizāciju rokās, kas pēkšņi izskatās bīstami nestabilas. Tā ir arī traģēdija Krievijai ‒ valstij, kas visvairāk cieta no boļševikiem," secināts rakstā.
Padomju Savienība Baltijas valstis okupēja 1940.gadā. No 1941. līdz 1944.gadam Latvija, Lietuva un Igaunija atradās nacistiskās Vācijas okupācijā, kas daļā Latvijas beidzās 1945.gadā, bet pēc tam sākās otrā padomju okupācija Baltijas valstīs.
Jau vēstīts, ka Latvijas Ārlietu ministrija atzina, ka Krievijas Ārlietu ministrijas mājaslapā publicētais materiāls par PSRS ārpolitisko darbību pirms Otrā pasaules kara neveicina abu valstu attiecību pozitīvo dinamiku. "Publicētais teksts arī neatbilst 14.novembrī sāktajam Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas nepolitizētajam dialogam vēstures izvērtēšanai," norādīja Latvijas ĀM.
Savukārt Lietuva iesniedza Krievijas vēstniecībai Viļņā notu, protestējot pret vēstures falsifikāciju saistībā ar Krievijas Ārlietu ministrijas mājaslapā publicēto dokumentu, kurā apgalvots, ka Latvija, Lietuva un Igaunija Otrā pasaules kara laikā sadarbojušās ar nacistisko Vāciju un neesot ievērojušas ar Padomju Savienību noslēgtās divpusējās vienošanās.
Bet Igaunijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka uz šo Krievijas Ārlietu ministrijas dokumentu negatavojas reaģēt.
Krievijas ĀM mājaslapā 17.novembrī tika publicēts dokuments ar nosaukumu PSRS ārpolitiskā darbība Lielā Tēvijas kara priekšvakarā.
Tajā teikts, ka "īpašu uzmanību padomju vadība pievērsa ziemeļrietumu robežu nostiprināšanai. Svarīgi bija nepieļaut Baltijas [valstu] pārvēršanos par placdarmu agresijai pret PSRS".
"Neskatoties uz 1939.gada rudenī noslēgtajiem līgumiem ar Lietuvu, Latviju un Igauniju par savstarpēju palīdzību, šo valstu valdības turpināja īstenot pretpadomju politiku. Tās radīja pirmām kārtām jau grūtības atrisināt konkrētus jautājumus, kas saistīti ar padomju garnizonu izvietošanu šajās valstīs, un vienlaicīgi paplašināja sadarbību ar nacistisko Vāciju. Baltijas valstu valdībām vairākkārt tika norādīts, ka tāda rīcība pārkāpj divpusējos līgumos noteiktās saistības," klāstīja Krievijas diplomāti.
"Tomēr Baltijas valstu valdošo aprindu politiku neatbalstīja sabiedrības vairākums, un pēc 1940.gada jūlijā notikušajām Latvijas un Lietuvas tautas saeimu un Igaunijas Valsts domes vēlēšanām pie varas šajās valstīs nonāca Padomju Savienībai lojāli spēki. Visas iepriekš minētās likumdevējas varas institūcijas vērsās PSRS Augstākajā padomē ar lūgumu uzņemt šīs valstis padomju valsts sastāvā, un 1940.gada augusta sākumā šo lūgumu apmierināja. Tādējādi PSRS ziemeļrietumu robežas drošība tika nostiprināta, kas bija nopietns nosacījums, lai atvairītu Vācijas agresiju šajā virzienā," vēstures notikumi skaidroti Krievijas ĀM sagatavotajā dokumentā.