Kopā akcijā piedalījās apmēram 60 cilvēki. Rokās viņiem plakātu nebija, tomēr daudziem pie apģērba bija lentītes Ukrainas karoga krāsās.
Brīdī, kad akcijas dalībnieki nolēma kopīgi nofotografēties, pie viņiem piesteidzās policisti, kuri paziņoja, ka akcija ir nelikumīga.
Sākotnēji policija aizturēja vairāk nekā 10 cilvēkus, bet pārējie atteicās doties projām. Daļu no viņiem aizturēja vēlāk.
Jau vēstīts, ka 2.martā valsts apsūdzības pārstāvis pieprasīja, lai tiesa Savčenko piespriež 23 gadus cietumā.
3.martā tiesa neļāva Savčenko uzstāties ar pēdējo vārdu. Pēc debatēm tiesnesis slēdza sēdi, piebilstot, ka process turpināsies 9.martā.
Pēc tam Savčenko pieteica badastreiku.
Promaskaviskie kaujinieki sagūstīja Savčenko 2014.gada 17.jūnijā brīdī, kad viņa netālu no Luhanskas palīdzējusi no kaujas lauka aiznest ievainotos karavīrus, skaidro viņas advokāti. Drīz pēc tam kaujinieki aizveduši Savčenko no Ukrainas uz Krieviju, kur nodevuši varasiestādēm.
Sākumā viņa tika apsūdzēta līdzdalībā divu Krievijas žurnālistu nāvē Ukrainas Luhanskas reģionā. Vēlāk apsūdzība tika pārkvalificēta uz smagāku - Savčenko tika tieši apsūdzēta žurnālistu nogalināšanā.
Savčenko savu vainu noliedz, un decembra beigās viņas advokāti iepazīstināja ar dokumentiem, kas liecina, ka brīdī, kad žurnālisti iekļuva mīnmetēju ugunī, Savčenko jau atradās promaskavisko kaujinieku gūstā, kas viņu vēlāk aizveda uz Krieviju.
Gan Ukraina, gan rietumvalstis aicinājušas Maskavu Savčenko atbrīvot, taču Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka viņš nevarot iejaukties tiesas darbā.