Parlamentāra pārvalde Krievijai nozīmēšot valsts nāvi
Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs paziņojis, ka Krievijai nepieciešama īpaša — racionālā demokrātija un stingrs vadītājs un ka parlamentāras pārvaldes sistēmas ieviešana nozīmētu Krievijas kā valsts nāvi, ziņo Krievijas prese.
Krievijas prezidents, gatavojoties G8 valstu sammitam, kas no 7. līdz 9.jūlijam notiks Hokaido salā Japānā, šonedēļ tikās ar G8 valstu žurnālistiem. Pirmo reizi kopš stāšanās amatā viņš atklāti pastāstīja par savu skatījumu uz visas pasaules problēmām un arī iekšpolitisko situāciju valstī. D.Medvedevs uz žurnālistu jautājumiem atbildēja diezgan izvairīgi, taču pietiekami skaidri ļāva noprast, ka ievērojamas atkāpes no Vladimira Putina īstenotās politikas tuvākajos gados nav gaidāmas. Jaunais Krievijas prezidents ir pārliecināts, ka viņa vadītā valsts turpinās iet pa demokrātijas ceļu ar savu, tai vienai raksturīgu specifiku. Rietumiem tāpēc nevajagot jaukties Krievijas iekšējos jautājumos.
Kā savus galvenos mērķus D.Medvedevs minēja "spēcīgas ekonomikas un sociālās sfēras izveidi", "nabadzības un korupcijas iznīcināšanu" un "draudzīgu attiecību izveidošanu ar starptautiskajiem partneriem". Vienlaikus viņš norādīja, ka "iekšpolitikas un ārpolitikas akcenti nenoliedzami mainīsies", jo "ir tāds jēdziens kā vadības stils, un katram politiķam, katram prezidentam tas ir atšķirīgs". Tiesa, kad sākās runas par Krievijas saņemto rietumvalstu kritiku, D.Medvedeva stils ļoti līdzinājās V.Putina stilam. Jaunais prezidents gandrīz vārds vārdā atkārtoja sava priekšteča sacīto, ka "Krievijai nav vajadzīga tāda demokrātija kā Irākā". D.Medvedevs arī apgalvoja, ka Afganistānā un Irākā notiekošais "skaidri pierāda, ka nauda vien nav spējīga atnest demokrātiskās vērtības".
Runājot par vārda brīvību un valdības lomu ekonomikā, D.Medvedevs paziņoja, ka nav "etatisma pusē". Viņš uzskata par nepieņemamu valdības iesaistīšanos, piemēram, Hodorkovska lietā, kura, kā uzskata prezidents, jāizšķir tiesā. D.Medvedevs arī norādīja, ka "nacionālajām tiesām starptautiskās tiesas nav augstākā instance", liekot noprast, ka nepieļaus to iejaukšanos valsts iekšējās lietās.
Viņaprāt, Krievija vēl ilgi paliks prezidentāla republika, jo "par spīti visai manai cieņai pret parlamentāro demokrātiju, tās izveidošanās Krievijas Federācijā nozīmēs beigas Krievijai kā valstij". "Krievijai jāpaliek prezidentālai republikai vēl desmitiem vai simtiem gadu, lai tā paliktu vienota valsts," teica D.Medvedevs.