Negrib referendumu par NATO

Vienīgais izņēmums ir kreiso apvienība Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL), kur atkal iezīmējas pretrunas tās trīs veidotāju vidū, jo Tautas saskaņas partija tautas nobalsošanu nevēlas, bet tās radikālākie partneri uzskata par obligātu. Lai gan referendums par iestāšanos citā starptautiskajā organizācijā - Eiropas Savienībā - uzskatīts par pašsaprotamu, politiķi skaidro, ka NATO gadījumā Latvija organizācijai nenodod daļu suverenitātes lēmumu pieņemšanā. Tā esot atšķirība, kāpēc par vienu referendums jārīko, par otru - ne. «Referendums jau bija 5.oktobrī, kad 80% vēlētāju balsoja par partijām, kas atbalsta iestāšanos NATO. Kāpēc vēl naudu tērēt? ES gadījumā mēs iestājamies valstu savienībā, bet NATO - drošības paktā,» teica Jaunā laika ģenerālsekretārs Grigorijs Krupņikovs. Referendums izmaksātu ap 1,2 miljoniem latu, Diena noskaidroja Centrālajā vēlēšanu komisijā. «Latvija saglabā visas savas suverenitātes daļas un varēs cīnīties par savām interesēm lēmumu pieņemšanā, tāpēc es neredzu, ko referendums te varētu mainīt,» saka ārlietu ministre Sandra Kalniete. Līdzīgi domā arī pārējie valdības koalīcijas partneri, un tam piekrīt arī opozīcijā esošā Tautas partija un ārpus parlamenta palikušie LSDSP un Latvijas ceļš. «Satversme jau to neprasa, bet normāli būtu noskaidrot tautas viedokli, bet mēs nebūsim referenduma rosinātāji,» domīgi novelk Juris Bojārs (LSDSP). «Ja vajadzēja referendumu, tad brīdī, kad tika nolemts iestāties NATO, palielinot arī aizsardzības izdevumus,» teic Zaļo un Zemnieku savienības pārstāve Ingrīda Ūdre. Latvijas Pirmās partijas pārstāvis Oskars Kastēns atzīmē, ka aktuālāks par NATO ir referendums par ES, tas būtu dārgi, turklāt sabiedrības atbalsts NATO ir augsts. Pēdējā socioloģiskajā aptaujā vasarā labvēlīgi vai neitrāli pret dalību aliansē attiecās 66,1%. Visnegatīvāk noskaņoti ir cittautieši (43,8% pret), nepilsoņi (40%) un Latgales iedzīvotāji (41, 1%), liecina Latvijas faktu dati. Bijušais Ārlietu komisijas vadītājs Guntars Krasts (TB/ LNNK) norāda, ka referenduma piekritēju argumenti ir «samērā skopi» un galvenie - aizsardzības budžeta palielinājums, kam būtu jāpiekrīt arī tautai, vai karavīru sūtīšana dalībai militārās operācijās - risināmi valdību un parlamentu līmenī. Visneskaidrākā ir PCTVL rīcība. «Mēs esam atraduši kompromisu, ka par to nediskutējam. (..) Mums ir dažādi viedokļi, bet pašlaik svarīgāki ir citi uzdevumi, nekā skaldīt matus par drošības risinājumiem,» teica TSP pārstāvis Jānis Urbanovičs. Tikmēr Līdztiesības līdere Tatjana Ždanoka uzstāj, ka referendums obligāti nepieciešams, jo jautājums par NATO ir jautājums par valsts nākotni, bet viņas partija parakstu vākšanu tā rīkošanai nerosināšot. Kā iespēju viņa min prasību Satversmes tiesā, kam būtu jāizlemj, vai dalība NATO referendumā ir obligāti lemjama vai ne. Dienai neizdevās sazināties ar trešā partnera - sociālistu - vadību, bet pārējo teiktais vedina domāt, ka arī tie vēlas referendumu. Satversmes Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš norādīja, ka Satversme ne vien neprasa, bet pat neļauj rīkot referendumu par NATO, jo par starptautiskajiem līgumiem tautas nobalsošana nav paredzēta. «Tam būtu vajadzīgi Satversmes grozījumi. Jebkurā gadījumā tas ir politiķu jautājums,» viņš teica. *** Aktivitātes par dalību NATO citās valstīs Lietuvā pret valsts dalību iebilstošie politiķi, akadēmiķi un garīdznieki oktobrī sākuši parakstu vākšanu par referenduma ierosināšanu Igaunijas tieslietu ministrs parlamentā paudis pārliecību, ka tautai izšķirošie lēmumi jāpieņem referendumā, bet konkrēti nekas vēl nav izlemts No pirmās paplašināšanas kārtas valstīm referendums bija tikai Ungārijā, lai gan konstitūcija to neprasīja, bet politiski nolēma. Par iestāšanos nobalsoja 85,3% no tiem, kas piedalījās Slovēnijā būs referendums pēc tam, kad būs saņemts ielūgums iestāties NATO. Tur jau bija referendums 1997.gadā, bet to prezidents un premjers izmantoja savstarpējiem cīniņiem un beigās nobalsošana izrādījās pretēja likuma procedūrām