Nirnbergas noslēpums

Neredz bildes

..kapeec par to visu tik maz ir skoleenu Vestures graamataas un muzejos? ..es par Nimbergas tiesas sargiem uzzinaaju vien skatooties filmu,kas iedvesmoja parakties internetaa..

1946.gada rudens - 1947.gads. Za, es so grāmatu redzēju amazon.co. uk, bet izlasīt var LNB

"Nazi/Soviet disinformation" - kur šo var iegādāties?

Ziņas par melnajiem nav gluži tik nabadzīgas kā rakstā iztēlots. Starp citu skat manu grāmatu Nazi/Soviet disinformation. Mums ir jaatceras ka latvieshiem bija tresha fronte: viss diplomatiskais korpuss cinijās Sabiedroto pusē. Melnie bija šis trešās frontes turpinājums. Kara un Okupācijas muzejiem savos pētijumos būtu jāuzsver šīs trešās frontes darbība. Ezergailis

Kā tad nestāsta, ieej bibliotēkā un paņem kādu grāmatu:D

Bet, ja tādi subjektīvi skatījumi ir kādi 50 miljoni? Ko tas palīdz, ja 20 vēsturnieku ir arhīvos sēdējuši, bet tālāk nevienam nestāsta, ko izlasījuši.

Ir gan tā, ka to var nosaukt par subjektīvu skatījumu uz vēsturi, ne vēsturi kopumā.

Realitāte ir tāda, ka cilvēku apziņās vēsture nav tāda, kāda tā ir bijusi, bet tāda kāda tā ir aprakstīta. Ne tikai vēstures grāmatās ar atsaucēm, bet arī avīzēs, internetā, interneta komentāros, filmās. Par to vien paldies autorei, ka mazliet atsegusi vienu "balto plankumu" vēsturē.

Atbildot, ko Jūs rakstat Pēterim. "Ja" Latvijas Republika vēl pastāvēja, bet bija okupēta. Pat es, 14 gadu vecs puika toreiz to zināju un sapratu. Kur nu vēl to nezinātu leģionāri, kas par Latviju cīnijās. Jūsu pašu fotografija "Latvijas Republikas sūtnis Lielbritānijā..." to apliecina.

Un ko tas pierāda? Da neko, tikai to, ka viņi tur bija...

...Nirnbergas muzeja dokumentācijas centrā ir fotogrāfija, kurā cietuma iekšienē redzami baltiešu sargi ar skaidri saskatāmām zīmotnēm uz piedurknes... --------------------------------------------- ------------------------------------------------------------ ------- krieviņiem to protams neiestāstīt bet cilēvičus plinerus ždanokas gan vajadzētu paņemt aiz čupra kā apķēzījušos kaķēnus un pienest pie šādas bildes ...

Tas gan ir svarīgs fakts, jo jebkurā diskusijā jums var pajautāt par juridisko pamatojumu tai vai citai rīcībai, nevaram mēs vienkārši pateikt, ka dibinot mūsu valsti mēs vienkārši izmantojām tautu pašnoteikšanās principu, jo uzreiz pajautās kāds, kas deva TP to darīt un tad mēs varam atsaukties uz Jelāginu, kas to skaidro kā neuzdoto vietniecību (pamatojums romiešu tiesībās). Tādā pat garā katram jāspēj atbildēt, kāpēc mēs sakām, ka atjaunojām savu valsti. Starp citu vārds Brīvvalsts, Ulmaņlaiku vai vēl kāda cits nosaukums nav pieņemams no juridiskā viedokļa, jo nekad nav bijusi cita Latvija un tāpēc mēs šomēnes svinēsim 90. gadus nevis 17... Otra svarīga lieta ir tā, ka Nirnbergas tribunālā netika pieņemts lēmums vai skaidrojums, ka latviešu un igauņu waffen der ss leģionā iesauktie nav uzskatāmi par piederīgiem noziedzīgajai SS struktūrai. Tribunālam bija daudz svarīgākas lietas darāmas un tas nevarēja tērēt lielu laiku tam, lai skaidrotu, kurš bija SS, kurš nebija, kurš bija sliktais un kurš ne, tāpēc tika pieņemts lēmums vienkārši visu SS organizāciju pasludināt par noziedzīgu, BET ar atrunu, ka tie, kas tika iesaukti piespiedu kārtā nav ieskaitāmi šai kategorijā, respektīvi, gandrīz visi 19. un 15. waffen der ss divīzijās karavīri neietilpa šai kategorijā. Autores rakstītais par to ideoloģijas utt. neatbilstību ir ASV varas iestāžu lēmums sakarā ar jautājumu, vai viņi var laist iekšā savā valstī leģionārus un vai tas ir vēlams, tā nekad tribunāls nav lēmis un rakstījis. Jebkurā gadījumā ir jāatceras viena pavisam svarīga lieta, ka ja cilvēks dienēja vienā no divīzijām, tas nenozīmēja, ka viņš nav bijis saistīts ar kara noziegumiem, jo tais pašos policijas bataljonos(u.c. vienībās kā Hiwi, SD utt.) sākumposmā cilvēki stājās brīvprātīgi un tas nozīmēto, ka viņi nevar tikt atbrīvoti no atbildības, ja bija saistīti ar kara noziegumiem. Tāpat ir svarīgi uzsvērt to, ka ja cilvēks bija SS, tad viņu nevarēja vienkārši nosaukt par noziedznieku un mest iekšā cietumā, jebkurā gadījumā bija nepieciešama izmeklēšana, jo tik pat labi cilvēks varēja būt šoferis un nekādu dalību noziegumos nav ņēmis. Tas pats ar jebkuru leģionāru utt. Pasakot, ka mums nebija neviena kara noziedznieka, mēs kļūstam par izsmieklu, jo ir tā, ka nevienā no karojošo pušu armijām nebija tā, ka nebija kāds kara noziedznieks, tas vienmēr ir bijis lielos karos un konfliktos, jo tāda ir cilvēka daba, ka viens ir godīgs un kārtīgs, bet tam vienmēr būs kāds pretmets, kas būs sadists. Tālāk jāatceras, ka mūsu valstī vēl 90-to gadu sākumā tika pieņemts Reabilitācijas likums, kurā tika( un arī ir) skaidri un gaiši pateikts, ka tie cilvēki, kas tika notiesāti par kara noziegumiem, nevar tikt reabilitēti. Mūsu valsts ir tādā veidā atzinusi to, ka ir bijuši attiecīgi kara noziegumi un skaidri definējusi savu pozīciju, ka par tiem cilvēkiem bija jāsaņem sods. Tas, ka leģionāri sargāja kara noziedzniekus, vēl neko nepierāda, jo arī Dankers tēloja no sevis lielo antifašistu un rakstīja, ka tūliņ, tūliņ būtu sācis sist vāciešus, kas pavisam neatbilst viņa kolobracionistiskajām darbībām vācu okupantu labā. Nebija iespējams daudzas lietas noskaidrot, jo sovjeti nebija vēlīgi tam, lai dalītos informācijā un sadarbotos. Tie, kas bija sardzes rotā bija šiki gariņi pret tiem, ko viņi apsargāja un nevajag jau nu te nu nodarboties ar kārtējo mītu par mūsu pūkainību un baltumu visas pasaules priekšā. Arī mēs esam dzēruši asinis ne mazums! Es domāju, ka runājot par leģionāriem nevajag tik daudz ''stresot'' par krieviem, jo tā vēsture, ar kuru jūs saskaraties internetā un viegla rakstura grāmatelēs/Krievijas žurnālistu rakstos, nu nekādi nevar nosaukties par vērā ņemamu, jo viss tas tiek rakstīts bez jebkādām atsaucēm utt. Un tas jau vien parāda šo pseidoautoru un ''speciālistu'' nepamatotību un tukšvārdību. Svarīgākais, lai pirmkārt mums pašiem būtu sajēga par šī laika notikumiem. Tas nenozīmē šo padomisko pļurkstēšanu- leģionāri varoņi utt. Nu kādi varoņi, ja cīnījās okupantu armijā, tādi paši varoņi kā latvieši Sarkanajā armijā vien ir. Tas būtu domāts par to, ka uz notikumiem un vēsturi jāskatās bez emocionālā piegājiena, respektīvi, ja sakat, ka no vēstures jāmācās, tad nevajag izdomāt tā kā nav bijis, jo savādāk nav tā tīrā un nesmirdinātā materiāla no kura mācīties. Drīzāk jāvēŗs skatiens uz rietumiem un jādod informācija, kaut vienā interneta lapā angliski par leģionu un latviešiem tai laikā. Jā, bija kara noziedznieki, bet to bija maz un tie ir stingri jānodala no kopējās masas un nedrīkst vispārināt. Jāatmet padomiskais šablons, kad ir varoņi un sliktie, jo tā mēs nekur netiksim un vienmēr kāds īlens mums rēgosies no maisa ārā.

Pēteri, de iure pastāvēja, de facto nepastāvēja. Mēs taču kā Latvijas pilsoņi visi šo faktu zinām. Ja Jūs leģionāriem Nirnbergas sardzes laikā būtu uzdevis jautājumu, vai Latvijas valsts vēl pastāv, diez vai viņi būtu atbildējuši ar "jā". Šis man tiešām nešķiet tas fakts, par ko strīdēties. Man gan jāatvainojas lasītājiem par ko citu. Neuzmanības dēļ esmu ielaidusi kļūdu tribunāla dalībnieku uzskaitījumā - to, protams, veidoja ASV, Anglija, PSRS un Francija, nevis Vācija, kā kļūdaini minēts tekstā.