"Tas, ko Maskava izdarīja Ukrainā, bija pretlikumīgi. Mums ir jābūt uzmanīgiem, lai viņi to pašu neizdara kaut kur citur," sacīja politiķe.
"Krievija cenšas sašķelt Eiropu. Tāpēc mums lietas ir jādara kopā. Mums jāsaprot, kas darāms. Eiropas Savienībai un NATO ir jāstrādā kopā," viņa uzsvēra.
Vaicāta, vai viņai nav bail, ka varētu izraisīties karš ar lielvarām, piemēram, ar Krieviju vai Ķīnu, Olbraita atbildēja noliedzoši, vienlaikus atzīstot, ka "krievi tomēr vietvietām iedzeļ", ar to, kā noprotams, domājot agresiju Ukrainā.
Atzīstot, ka Ķīna ASV piedāvā "vienas no vissvarīgākajām 21.gadsimta attiecībām", bijusī valsts sekretāre apliecināja, ka šīs attiecības veidojas "ļoti sarežģīti", īpaši zinot Pekinas militāro nostiprināšanos Dienvidķīnas jūras teritorijās, uz kurām pretendē arī pārējās reģiona valstis.
Citā intervijā, kas šonedēļ publicēta Austrijas laikrakstā Die Presse, Olbraita skaidroja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins uztur savā valstī nacionālismu vienīgi tāpēc, lai noslēptu faktu, ka Krievija patiesībā ir "tikai Bangladeša ar kodolieročiem".
Krievija pastāvīgi provocē citas valstis un tad pati izliekas par apvainoto, norādīja politiķe. "Man ir līdz kaklam, ka Maskavas darbībām pastāvīgi meklē attaisnojumu," viņa atzina Austrijas laikrakstam.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.