Vislielākais mītiņš notiek galvaspilsētā Maskavā, Bolotnajas laukumā. Pēc policijas ziņām, tur sapulcējušies 25 000 cilvēku, bet organizatori apgalvo, ka 40 000. Mītiņā tika pieņemta rezolūcija, pieprasot sarīkot jaunas vēlēšanas un atbrīvot no amata Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju Vladimiru Čurovu, reģistrēt tās politiskās partijas, kurām reģistrācija atteikta, kā arī pieņemt jaunus, demokrātiskus likumus par vēlēšanām un politiskajām partijām.
Maskavas centrā ir vērojama pastiprināta policijas un Iekšlietu ministrijas karavīru klātbūtne, slēgti Sarkanais, Manēžas un Triumfa laukumi. Revolūcijas laukumā, kur sākotnēji bija paredzēts mītiņš, ar vairākiem simtiem savu piekritēju mītiņu sarīkoja nereģistrētās partijas Cita Krievija līderis Eduards Ļimonovs.
Valsts otrajā lielākajā pilsētā Sanktpēterburgā protestētāji sāka pulcēties Sacelšanās laukumā, taču pēc policijas aicinājuma viņi devās uz Pionieru laukumu, kur notiek sankcionēts mītiņš. Pēc organizatoru aplēsēm, tajā piedalās 5000 cilvēku. Desmit cilvēki ceļā no Sacelšanās uz Pionieru laukumu tika aizturēti par sabiedriskās kārtības pārkāpumiem. Pionieru laukuma tuvumā izvietoti iekšējā karaspēka karavīri.
Tālo Austrumu federālajā apgabalā Vladivostokā protesta akciju rīkoja komunisti, kas to bija pieteikuši kā tikšanos ar vēlētājiem. Pēc policijas ziņām, uz to ieradušies 150 cilvēki, bet organizētāji apgalvoja, ka dalībnieku skaits bijis apmēram 1000.
Habarovskā, pēc policijas informācijas, apmēram 60 cilvēku sapulcējušies uz flešmobu centrālajā Ļeņina laukumā. Aģentūras Interfax korespondents no notikuma vietas ziņoja, ka policija aizturējusi apmēram 25 cilvēkus, pārējie izklīduši. Pēc tam policija Habarovskā slēgusi Ļeņina laukumu, kur bija gaidāms nesankcionēts mītiņš.
Blagoveščenskā flešmobā piedalījušies apmēram 50 cilvēku. Akcija beigusies bez starpgadījumiem, informēja organizatori. Sibīrijas federālajā apgabalā Čitā uz nesankcionētu mītiņu sapulcējās apmēram 100 cilvēku, no tiem trīs tika aizturēti par skrejlapu dalīšanu.
Burjatijas republikas galvaspilsētā Ulanudē flešmobā piedalījās 50 cilvēku. Divus no viņiem, kuri bija alkohola reibumā, aizturēja policija.
Irkutskā pie cirka ēkas bija sapulcējušies vairāki simti cilvēku. Pēc policijas datiem, viņu skaits bija 350, bet pēc organizatoru ziņām - 700 - 1000. Krasnojarskā mītiņā piedalījās 3500 cilvēku. Hakasijas republikas galvaspilsētā Abakanā sankcionēti sapulcējās apmēram 200 cilvēku.
Kemerovā uz sankcionētu piketu ieradās 200 cilvēku, un policija to kvalificēja kā nesankcionētu mītiņu.
Novokuzņeckā nesankcionētā protesta akcijā piedalījās apmēram 50 cilvēku. Tomskā mītiņā piedalījās vairāk nekā 2000 cilvēku. Barnaulā mītiņā piedalījās 350 cilvēku. Omskā sankcionētā mītiņā piedalījās 1000 cilvēku.
Urālu federālajā apgabalā Hantu-Mansu autonomā apvidus Ņižņevartovskas pilsētā uz nesankcionētu protesta akciju ieradās 20 cilvēku, viņus visus aizturēja policija.
Jekaterinburgā nesankcionētā mītiņā sapulcējušies simtiem cilvēku. Pēc policijas ziņām, viņu skaits ir 800, bet organizatori apgalvo, ka 2000.
Pievolgas federālajā apgabalā Permā tika aizturēti 15 nesankcionēti piketētāji, no kuriem vienam bija plakāts ar necenzētu vārdu.
Udmurtijas republikas galvaspilsētā Iževskā nesankcionēti sapulcējās vairāki simti cilvēki. Orenburgā sankcionētā mītiņā sapulcējās apmēram 200 cilvēku. Uļjanovskā mītiņā piedalījās 300 cilvēku. Čuvašijas republikas galvaspilsētā Čeboksaros sankcionētā protesta akcijā piedalījās 250 cilvēku.
Centrālajā federālajā apgabalā Voroņežā sankcionētā mītiņā piedalījās aptuveni 350 cilvēku. Brjanskā pieteiktais pikets pāraudzis mītiņā, kur piedalās ap 300 cilvēku.
Dienvidu federālajā apgabalā Volgogradā 150 cilvēku sapulcējās uz komunistu organizētu akciju, kas bija pieteikta kā tikšanās ar vēlētājiem. Rostovā pie Donas komunistu organizētā nesankcionētā mītiņā piedalījās 300 cilvēku.
Uz komunistu organizētu protestu Krasnodarā, kas bija organizēts kā tikšanās ar vēlētājiem, sapulcējās vairāk nekā 150 cilvēku. Ziemeļrietumu federālajā apgabalā Arhangeļskā mītiņā piedalījās apmēram 600 cilvēku.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar svētdien notikušo vēlēšanu provizoriskajiem rezultātiem iekļūšanai parlamenta apakšpalātā nepieciešamo 7% vēlētāju atbalstu ieguvušas četras partijas. Premjerministra Vladimira Putina vadītā Vienotā Krievija, kuras saraksta līderis bija valsts prezidents Dmitrijs Medvedevs, saņēmusi 49,3% balsu, kas nozīmē, ka partijai Valsts domē ir nodrošinātas vairāk nekā puse vietu jeb 238 no 450 deputātu vietām, kas gan ir par 77 vietām mazāk nekā līdzšinējā Valsts domes sasaukumā. Krievijas Federācijas Komunistiskā partija ieguvusi 19,2% un 92 deputātu vietas, Taisnīgā Krievija - 13,25% un 64 deputātu mandātus, bet Krievijas Liberāldemokrātiskā partija- 12% balsu un 56 deputātu vietas Valsts domē.
Svētdien notikušās Valsts domes vēlēšanas kritizēja starptautiskie novērotāji no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) un Eiropas Padomes.
Par vēlēšanu norises pārkāpumiem ziņoja ne tikai starptautiskie un vietējie vēlēšanu novērotāji un opozīcijas aktīvisti, bet arīValsts domē iekļuvušās Komunistiskās partijas un Taisnīgās Krievijas līderi Genadijs Zjuganovs un Sergejs Mironovs. Zjuganovs pavēstīja, ka Vienotā Krievija sev pieskaitījusi par 15% vairāk balsu nekā bija patiesībā, solot izmeklēt vēlēšanu rezultātus visos reģionos. Savukārt Mironovs paziņoja, ka vislielākā krāpšanās notikusi Sanktpēterburgā.
Maskavā, Sanktpēterburgā un citās Krievijas pilsētās kopš svētdienas notiek protesta akcijas pret pārkāpumiem Krievijas Valsts domes vēlēšanās, kurās aizturēti simtiem cilvēku. Protesti notikuši arī citur Krievijā.