Piedodiet, bērnu vienu nedrīkst atstāt

Nākamajā dienā puika, atbraucis no nodarbībām, kurās gatavots skolai, bija ļoti priecīgs. Lēkāja un skraidīja pa visu māju. Tad viņš iespruka virtuvē. "Kādu brīsniņu bija klusums. Un tad pēkšņi no turienes atskanēja kliedzieni," atceras Rūda tētis Jānis (visi vārdi ir mainīti). "Zēns bija vārījis tējkannā ūdeni, lējis to burciņā, tā saplīsusi, un viss verdošais ūdens, vairāk nekā litrs ūdens, uzgāzās puikam virsū."Šis stāsts beidzās laimīgi, jo jau jūnija beigās Rūdis bija sajūsmināts doties uz savā mūžā pirmajiem Skolēnu dziesmu un deju svētkiem. Taču pagājušajā nedēļā tapa zināms, ka ir kāds bērniņš, kurš vairs nekad neko tamlīdzīgu nepiedzīvos. Rēzeknes slimnīcā tika nogādāti divi aptuveni gadu veci bērni, no kuriem viens, uzlējis sev virsū karstu tēju, tā arī neatguvās no šoka. Miris. Otrs nogādāts Rīgas slimnīcas reanimācijas nodaļā. Stāvoklis esot smags, bet stabilizējies. Katru gadu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā nokļūst vairāk nekā 200 bērnu ar apdegumiem, kuri 80% gadījumu tiek gūti, aplejoties ar karstu tēju vai kafiju. "Tā kā ar apdegumiem strādāju jau 14 gadus, esmu ieguvis vislielāko pārliecību, ka vairumā gadījumu šī nelaime varēja arī nenotikt," saka slimnīcas virsārsts Džeimss Rozītis. Trīs nedēļas slimnīcā "Mēs nebijām iemācījuši zēnam, ka nedrīkst aiztikt neko, kas saistīts ar elektrību. Mēs arī neaizrādījām, ka bērns nedrīkst darboties ar karstu ūdeni. Tagad domāju - cik stulbi ir ļaut mazam bērnam darboties ar elektrisko tējkannu," sevi joprojām šausta Rūda tētis. Viņš atceras, kā liktenīgajā dienā raudošajam bērnam uzreiz norāvis nost drēbes, kā izsaukta ātrā palīdzība un ka Jelgavas mediķi uzreiz ieteikuši bērnu vest uz Rīgu, uz Bērnu slimnīcu. "Pēc stundas jau bijām tur. Un tikai tad no daktera Riņķa uzzinājām, ka puikam būtu bijis vieglāk, ja mēs apdeguma vietas atvēsinātu ar vēsu ūdeni," stāsta Jānis. "Ārsts mūs nenosodīja, redzēja jau, cik mēs satraukti esam, taču to gan pateica: "Piedodiet, bet bērnu vienu pašu virtuvē nedrīkst atstāt."" Rūdis nonācis reanimācijas nodaļā. Konstatēts aptuveni 10-14% apdeguma, visvairāk uz vēdera ap jostasvietu. Pirmās trīs dienas no stiprajiem pretsāpju līdzekļiem puika nodzīvojis pusnemaņā. Pēc tam divas nedēļas viņš gulējis tikai palātā, jo nav varējis pastaigāt. Un tikai pēc trim nedēļām viņš varējis atgriezties mājās. "Tagad Bērnu slimnīcai mēs garām braucam ar lielām pateicības izjūtām. Puikam ir kategoriski aizliegts darboties ar jebko, kas saistīts ar elektrību un karstiem šķidrumiem. Un vēl jau nekas nav beidzies - rētas, kas palika pēc apdeguma, puikam augot, mainās," stāsta Jānis. Iespējams, būs jālūdz mikroķirurgu palīdzība. Muļķības dēļ Lielākā daļa pacientu, kas guvuši apdegumus, ir applaucējušies. Un applaucējušies parasti ir mazuļi, kuriem ir tikai aptuveni gadiņš. Tā stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārsts Džeimss Rozītis. Viņš un ārsts Gunārs Riņķis ir divi ķirurgi, pie kuriem parasti nonāk tie Latvijas bērni, kuriem apdegumu ir vairāk nekā 10%. Visbiežāk bērni applaucējas, kad kāds no vecākiem ar vienu roku turējis bērnu klēpī, ar otru mēģinājis padzert kafiju. D.Rozītis neslēpj, ka dažkārt diezgan skarbiem vārdiem vecākiem aizrāda, ka nedrīkst apvienot karstas dziras dzeršanu ar bērna ucināšanu. "Vai tad man vairs nav tiesību kafiju padzert?" skanot īgna atbilde. "Ir. Bet bērnam arī ir tiesības uz veselību," atbild dakteris. Viņa stāsti par to, kā gūti apdegumi, var šķist neticami. Piemēram, kāda māte applaucējusi savu deviņus mēnešus veco zīdainīti Bērnu slimnīcā. Kontaktligzdas tajā ierīkotas tādā augstumā, lai bērni tās neaizsniegtu. Kad mammai sakārojies tasīti tējas, viņa konstatējusi, ka uz galda noliktās tējkannas vads nesniedzas līdz kontaktligzdai. Tad viņa izdomājusi blakus bērna gultiņai nolikt divas lielās minerālūdens pudeles un uz tām uzlikt tējkannu. Kad ūdens sācis vārīties, mazulis pamodies, sācis kustināt roķeles, izkustinājis pudeles, un vārošais ūdens uzlijis viņam virsū. 30% ķermeņa apdegumu. D.Rozītis rāda citu bērnu, kurš apdegumus ieguvis no karstiem kartupeļiem, ko viņam mamma likusi virsū, lai izārstētu no bronhīta. "Ir redzēti arī apdegumi, kas iegūti dušā vai vannā. Sākumā tek remdens ūdens, iezvanās telefons, mamma aiziet runāt, bet, kad pēc desmit minūtēm ir atgriezusies, vannasistaba jau tvaikos un bērns, nemācēdams tikt projām no karstā ūdens, applaucējies," apraksta ārsts. Pēc D.Rozīša vārdiem, tik traģiski gadījumi, kad bērni apdegumu dēļ nomirst, vairs nav bieži - Bērnu slimnīcā kas tāds tiekot piedzīvots reizi divos gados. Taču vēl 90.gadu vidū šāda traģēdija gada laikā piedzīvota 5-10 ģimenēs. Bērni ar liesmu radītiem apdegumiem esot 15% no "apdegumu bērniem". Parasti tiekot atvesti no ugunsgrēku vietām. Taču esot arī pusaudži, kuriem patīk pirotehnikas brīnumi, kuri met tukšas aerosola bundžas ugunskurā, lai paskatītos, kas notiks. Kuri smēķē līdzās tukšām benzīna kannām vai uzrauj sērkociņu, lai paskatītos, cik daudz benzīna palicis mopēda benzīna bākā. "Liela daļa apdegumu ir gūti muļķības dēļ," uzsver D.Rozītis. Ķīmiskie un elektroapdegumi tagad esot ļoti reti - ap 5% gadījumu. Taču 1993.gada vasarā, kad bērni bija iesaistīti krāsaino metālu zādzībās un darbojās ar elektriskajiem kabeļiem, šādu traumu bijis ļoti daudz. "Katru nedēļu tika amputēta kāda roka, kāja vai plauksta," atceras D.Rozītis. Tagad vistipiskākā elektrotrauma tiekot iegūta, mazajam bāžot kādu metāla priekšmetu kontaktligzdā. Tieši tādēļ Bērnu slimnīcā izremontētajās telpās visas kontaktligzdas ierīkotas bērniem nesasniedzamā augstumā. Padomi Kas jādara, ja bērns applaucējies - jāatbrīvo no aplietajām drēbēm - applaucētā ķermeņa daļa jānovieto zem tekoša vēsa ūdens 10-15 minūtes - jāizsauc ātrā neatliekamā palīdzība. Statistika Bērni, kuri ar apdegumiem nokļuvuši Rīgas klīniskās universitātes slimnīcā: 2002.gadā 268 2003.gadā 242 2004.gadā 303 2005.gadā 226