Pirmais lēciens ar izpletni beidzās traģiski

aprīļa vakarā ap pulksten 20 Cīravā izpletņlēkšanas treniņa laikā. Lidojums veikts ar Liepājas izpletņu sporta sabiedrībai piederošo lidmašīnu AN-2. Treniņā piedalījušies seši lēkšanas sporta iesācēji. 24 gadus vecais Aleksandrs K. ar izpletni lēca pirmo reizi. Vajadzīgajā brīdī izpletnis neatvērās. Puisis mēģinājis iedarbināt rezerves izpletni, taču arī tas nav līdzējis izglābties. Rezerves izpletņa daļas sapinušās ar galvenā izpletņa atsaitēm. Aleksandrs nokrita no aptuveni 700 metru augstuma. Aleksandrs K. bija precējies, bez apgādnieka palikusi sieva un mazgadīga meita. «Mans audzēknis lietoja nesakārtotu izpletni. Par to atbildību nav iespējams novelt uz kādu citu. Nejaušība ir tā, ka neatvērās arī rezerves izpletnis,» notikušo komentēja Liepājas Izpletņu sporta sabiedrības direktors Sergejs Borozdins. Viņš ir pieredzējis izpletņlēkšanas instruktors. 18 gados, kopš S.Borozdins nodarbojās ar šo sporta veidu, viņš pats esot lēcis 1860 reizes. Instruktors ir satriekts par nelaimes gadījumu. S.Borozdins mācījis 2,5 tūkstošus iesācēju, taču pirmo reizi ar viņa skolnieku notikusi šāda nelaime. Bojāgājušais neizprotamā kārtā no noliktavas paņēmis somu, kurā atradies mācību izpletnis. «Notikusi liktenīga nejaušība,» - tā rakstīts Latvijas izpletņlēkšanas sporta federācijas pārstāvju ekspertīzes slēdzienā. Tajā atzīts, ka bojāgājušais lēcienam sagatavotā izpletņa vietā no noliktavas paņēmis izpletni, kas pirms tam jau bija izmantots mācībām. Lidlaukā instruktors vai viņa asistenti nav varējuši konstatēt, ka rūpīgi un pareizi aizdarītajā somā atrodas nesalocīts izpletnis. Ik gadu - viens nelaimes gadījums Nesenais nelaimes gadījums ir trešais, kas pēdējos trīs gados noticis Latvijā. 1995.gada septembrī Cēsīs gāja bojā kāda jauniete, kas arī pirmo reizi lēca ar izpletni. Savukārt 1996.gada vasarā Jelgavā kļūme gadījusies pieredzējušam sportistam, kas izmantojis tā saukto spārna izpletni. Jelgavas notikumā varēja vainot traģisku sakritību - galvenais izpletnis neatdalījās no sportista un viņš nevarēja atvērt rezerves izpletni, bet par meitenes nosišanos Cēsīs tika ierosināta krimināllieta. Vēlāk krimināllieta tika izbeigta nozieguma sastāva trūkuma dēļ. Diena sarunās ar vairākiem izpletņlēkšanas sporta speciālistiem gan uzzināja pretrunīgus viedokļus par to, kas īsti noticis Cēsīs. Vieni apgalvoja, ka bojā gājusī meitene lietojusi pārbūvētu izpletni, citi teica, ka tas nebija salikts un pārbaudīts atbilstoši instrukcijām, vēl citi skaidroja, ka izpletnis bijis nolietojies un tas izmantots pēc noteikumos paredzētajiem termiņiem. Latvijā ar izpletņlēkšanas sportu nodarbojas gan civilpersonas, gan ar bruņotajiem spēkiem vai drošības dienestiem saistīti cilvēki. Viņus māca instruktori, kuri saņēmuši Latvijas izpletņlēkšanas sporta federācijas licences. Licences ik gadu tiekot atjaunotas. Pirms tam notiek instruktoru pārbaude, Dienai pastāstīja Juris Rubausks, federācijas sekretārs, arī izpletņlēkšanas sporta instruktors. «Izpletņlēkšana ir riskants sporta veids, pat profesionāļiem gadās kļūdas. Taču šis gadījums ar iesācēju, spriežot pēc man pieejamās informācijas, ir ārpus katras kritikas,» savu sašutumu neslēpa J.Rubausks. Viņš uzskata, ka instruktors pieļāvis bezatbildību izpletņu glabāšanas, sagatavošanas vai pārbaudes posmā. Latvijas izpletņlēcēji galvenokārt izmantojot bijušajā PSRS ražotus izpletņus. No kādreizējās militarizēto sporta veidu biedrības DOSAAF un padomju militāristiem esot pārmantota agrāk stingri reglamentētā kārtība, instrukcijas un pieredze. Kā uzskata J.Rubausks, toreiz šajā sporta veidā ieviestie noteikumi nav jāizgudro no jauna, bet pedantiski jāizpilda, lai negadītos kļūdas. «Valstī nav noteikta stingra izpletņlēkšanas instruktoru un mācību norises kārtība. Ar to nodarbojas sabiedriska organizācija, kas pilnībā nekontrolē visu situāciju izpletņlēkšanas vietās,» Dienai traģisko notikumu Cīravā vērtēja ar zemessardzi saistīta amatpersona, kas nodarbojas ar izpletņlēcēju mācīšanu un kam ir padomju armijas izsniegta instruktora apliecība. Šis profesionālis nevēlējās, lai viņa vārdu publicētu laikrakstā, taču pauda viedokli, ka pie Satiksmes ministrijas Civilās aviācijas departamenta vai arī Aizsardzības ministrijā būtu jāizveido nodaļa, kas nodarbotos ar izpletņlēkšanas mācīšanu, sacensību un instruktoru kontroli. Viņaprāt, sporta federācijā darbojas profesionāļi, kuri cits citu pazīst, tāpēc licenču izsniegšana notiek «kā draugs draugam», nevis objektīvi izvērtējot katra instruktora spējas un zināšanas. Tam nepiekrīt ne federācija, ne arī civilās aviācijas administrācija. Kā Dienai teica J.Rubausks, Latvijas izpletņlēcēju sporta federācija esot starptautiski atzīta organizācija un līdzīgi instruktoru licencēšana notiek arī citās Eiropas valstīs. Savukārt Civilās aviācijas departamenta ģenerāldirektors Andris Zālmanis paskaidroja, ka atbilstoši Latvijas likumdošanai viņa vadītā iestāde uzrauga tikai tās jomas, kas saistītas ar gaisa kuģu ekspluatāciju un drošību. «Tad jau arī mums var pieprasīt kontrolēt gumijlēcējus un gādāt, lai viņu atrašanās gaisā būtu droša,» teica A.Zālmanis. Dārgs un bīstams sports Latvijā ar izpletņlēkšanu var nodarboties Cēsu, Kurzemes, Rīgas un citos aeroklubos. Izpletņlēcēju federācija esot izsniegusi licences 10 vai mazliet vairāk instruktoriem, informēja J.Rubausks. Taču izpletņlēkšanu organizējot arī zemessardze, dažas privātstruktūras. Federācijas pārstāvji nevarot visos treniņos piedalīties vai pārbaudīt, kā tiek glabāts un lietots īpašais šā sporta veida inventārs. «Tāpēc jau ir ikgadēja instruktoru licencēšana, jo instruktors atbild par priekšrakstu ievērošanu un tehnisko sagatavotību,» teica J.Rubausks. 20.aprīļa negadījums notika Kurzemes aerokluba apsaimniekotajā Cīravas lidlaukā. Kluba vadība tovakar Liepājas sportistiem palīdzējusi ar treniņu norises vietu. Lidmašīnas AN-2 pirmā pilota pienākumus uzņēmies Kurzemes aerokluba vadītājs Aldis Mūrnieks. Viņam S.Borozdins parādījis izpletņlēcēju instruktora apliecību, un tad sākušies treniņi. Izpletņlēkšana ir samērā dārgs sporta veids. Viens izpletnis maksājot ne mazāk par 800 ASV dolāriem. Jāpierēķina vēl izmaksas, kas saistītas ar lidmašīnu īri, degvielas cenu, lidlauka uzturēšanu. Liepājas izpletņu sporta sabiedrība ir uzņēmums, kas, kā pastāstīja S.Borozdins, izveidots, lai varētu finansēt šo savdabīgo izklaides un atpūtas veidu. Sabiedrība nodarbojas ar tirdzniecības telpu izīrēšanu un pārtikas produktu tirdzniecību. No gūtās peļņas firma apmaksājot iesācēju mācīšanu un treniņus. Uzņēmums, kā teica S.Borozdins, neatkarīgi no izmeklēšanas rezultātiem turpmāk gādāšot par bojāgājušā ģimeni.