Pļavā paslēpies kreks, kreks

Šie putni todara ar patiešām apbrīnojamu enerģiju. Griezes sauciena atskaņošanatās personiskajā teritorijā to var tik ļoti nokaitināt, ka putnsuzbrūk skaņas avotam. Pētnieki iemanījušies šādos brīžos putnusnoķert ar rokām, turklāt atsevišķi eksemplāri ir tik dulli, kavienā naktī viņus noķer pat atkārtoti. Šī rakstura īpatnība tiekizmantota, lai putnus apgredzenotu un veiktu citas zinātniskasdarbības. Pat ja grieze necenšas fiziski ietekmēt savuīpašumtiesību pārkāpēju, tās kareivīgums var būt gluži apgrūtinošs.2000.gada jūnija sākumā autors ceļojumā pa Sēliju aiz muļķības bijaapmeties uz naktsguļu labības lauka malā. Tā nu bija sanācis, kaguļvieta atradās tieši uz divu kašķīgu tēviņu teritorijas robežas,kurus nevarēja ilgstoši aizbiedēt vai vismaz apklusināt nesvilpieni, ne lamāšanās. No pāris metru attāluma bezvēja naktī šāputna balss izklausās ļoti skaļa un griezīga. Kopš tās reizes parnaktsguļas vietu tiek izraudzīti tikai meži, tajos vasaras naktīparasti valda pilnīgs klusums, ko dažkārt pārtrauc tikai maigā uniemidzinošā vakarlēpja murrāšana. Spēj labi slēpties zālē Dzirdotgriezi diennakts gaišajā laikā kādā pļavā, kur ir zema zāle, varrasties ilūzija, ka tagad būtu viegli putnam pieiet klāt un toapskatīt vai vismaz redzēt, kā tas aizlido. Tā ir naiva ilūzija, joviena no apbrīnojamākajām griežu īpašībām ir spēja ļoti veiklislēpties zālē. Šis nav nekāds mazais putns - apmērām kovārņalielumā -, taču to redzēt gadās ļoti reti. Grieze spēj nemanāmiaizlavīties projām, pat ja cilvēks tai piegājis tikai dažu metruattālumā, - tā, ka cilvēks pat nepamanīs zāli sakustamies. Diemžēlšī spēja to neglābj no mehāniskajām pļaujmašīnām. Šo daudziem asiemmetāla nažiem aprīkoto monstru ieviešana padarījusi nederīgugriezes gēnos ierakstīto - es varu aiziet no jebkura savaienaidnieka, ja vien turēšos vietā, kur aug gara zāle. Parasti zālipļauj no lauka malām uz vidu, un pļavā dzīvojošās griezes pamazāmsapulcējas arvien rūkošajā slēptuvē, bet baidās bēgt pāri laukam pajau nopļauto daļu. Pēdējam vālam krītot, seko neizbēgamaasinspirts. Tīk cilvēku slinkums Grieze starp visām Latvijāmītošajām dzīvajām būtnēm, iespējams, ir visvairāk ieguvusi nosociālisma sabrukuma. Šīs sugas vēsture Latvijā lieliski ilustrēpretrunīgo situāciju, kādā nonākuši daudzi no cilvēka saimnieciskāsdarbības atkarīgi dzīvnieki. Ja Latvijā cilvēki nedzīvotu vispār,griežu, kas ir atklātu ainavu putns, šeit būtu daudz mazāk.Dabiskās pļavas veido 1% valsts teritorijas, aptuveni 90% Latvijasaizņem meži, purvi un ūdeņi. Taču pašreiz dažādu veidu atklātasainavas - griezei vairāk vai mazāk piemērotas vietas - aizņemgandrīz pusi Latvijas teritorijas. Taču, ja cilvēks kļūst pārākaktīvs, tas griezei nāk par sliktu. Intensīvi apstrādātās vietāstai ir maz iespēju sekmīgi dzīvot un vairoties, jo šos putnus turne tikai sapļauj, bet arī saindē - vai nu tieši, vai ar barību.Īpaši sekmīga cīņa ar kaitēkļiem un nezālēm var novest arī pie tā,ka griezei vairs nav ko ēst, jo tās barību veido galvenokārtkukaiņi, kā arī dažādu nezāļu sēklas. Griežu skaits pie mums lēnāmsamazinājās jau kopš XX gs. sākuma, īpaši strauji no 70.gadiem.90.gadu sākumā no sākotnējiem vairāk nekā 100 000 ligzdojošo pārubija atlikuši tikai 3-10 tūkstoši. Tagad to skaits pieaudzis vismazlīdz 40 000 tūkstošiem, sasniedzot aptuveni 60.gadu līmeni. Pašreizgriezēm labi klājas tāpēc, ka daudzi samērā nesen apstrādāti laukiir aizlaisti atmatā, mazāk tiek lietotas ķimikālijas unminerālmēsli. Vismaz pirmajos piecos "atpūtas" gados kādreizējāslauksaimniecības zemes griezēm ir ļoti piemērotas - šeit putniem iriespēja visu vasaru netraucēti dzīvoties pa garu zāli. Kad šīspļavas vēlāk aizaug ar krūmiem, tās griezēm vairs nav piemērotas.Rietumos - retums Ļoti iespējams, ka Latvija patlaban ir valsts arvislielāko griežu blīvumu pasaulē. Šai sugai labi klājas arīpārējās Baltijas valstīs, Krievijā un Baltkrievijā, daudzmazciešami Centrāleiropas valstīs, taču Rietumeiropas zemēs to skaitsvisbiežāk ir mērāms simtos. Skotijā ir viesnīca, kas nosauktagriezes vārdā. Acīmredzot tā ir viena no retajām vietām šajā zemē,kur šis putns vēl sastopams. Pretstatā Latvijas griežu desmitiemtūkstošu visā Lielbritānijā dzīvo vien daži simti pāru. Griezes navvienīgā suga, kuru labklājībai nepieciešama cilvēku saimnieciskādarbība, taču kas pārāk koncentrētā veidā kļūst kaitīga. Līdzīgasituācija ir baltajam stārķim, kas daudzviet Rietumeiropā izzudis,bet pie mums tam klājas labi. Daudzviet lauksaimniecība kļuvusi tikintensīva, ka sāk apdraudēt ne tikai griezes vai stārķus, bet patlauku cīruļus - Lielbritānijā to skaits pēdējos 25 gadossamazinājies par 75%. Šīs valsts Sarkanajā grāmatā jau ierakstītilauku zvirbuļi, mājas strazdi un kaņepīši. Arī tās ir sugas, kassavulaik plaši izplatījušās, pateicoties cilvēkiem. Diemžēl tagadtās apdraud mazo lauku saimniecību, koka māju un dzīvžogu izzušana.Ko zvirbulis darīs lielā, spīdīgā metāla kastē, kāds ir mūsdienušķūnis? *** Grieze - Griezes balsi var atpazīt ar divzilbīgu,daudzkārt atkārtotu kreks, kreks - Ligzdošanas areāls: no Pirenejupussalas līdz Baikāla ezeram - Biotopi: dabiskie un cilvēka veidotizālāji, labības lauki un atmatas - Ziemo Dienvidaustrumāfrikā -Iekļauta pasaules apdraudēto sugu sarakstā - Rietumeiropas valstīsgandrīz izzudusi - Galvenais apdraudējums: mehāniskā pļaujmašīna -Dabiskie ienaidnieki: ūdrs, Amerikas ūdele, kaķis, sermulis, lapsa,baltais stārķis - Barība: galvenokārt dzīvnieki - kukaiņi,zirnekļveidīgie, posmtārpi, gliemji, vardes, augi un to sēklas -Dzied galvenokārt naktī, bet var dzirdēt jebkurā diennakts laikā -Parametri: garums 27-30 cm, spārnu pletums 46-53 cm, svars 120-200g - Dējumā 8-11 olas, parasti gadā viens perējums, ligzdas bojāejasgadījumā perē atkārtoti, mazuļi ligzdbēgļi