Policija izpauž slepkavības versijas

Peimanis, gan A.Šķesteris bija saistīti ar diviem lielākajiem spirta ražošanas uzņēmumiem Latvijā. Slepkavība notikusi piektdienas rītā ap pulksten 7, jo informāciju par notikušo likumsargi saņēmuši pulksten 7.10, Dienai stāstīja nozieguma vietā sastaptie policisti. Aplūkojot notikuma vietu, domājams, ka 49 gadus vecais D.Peimanis, vadot savu Audi A4 pa ceļu no Strazdes uz Rīgu, braucis ar nelielu ātrumu, jo šaurais ceļš ir izdangāts, turklāt šis posms ir neapgaismots. Īsi pirms pagrieziena uz galvaspilsētu D.Peimaņa mašīnu apdzinis pelēks Audi un aizšķērsojis ceļu. Brīdī, kad uzņēmēja auto nobremzējis, no ceļa pretējās puses izskrējis pagaidām nenoskaidrots uzbrucējs un raidījis četrus šāvienus D.Peimaņa automašīnas logā. D.Peimanim trāpīts galvā, un viņš miris notikuma vietā. Slepkavu meklē Latvijā un kaimiņos Par to, ka slepkava labi zinājis D.Peimaņa augumu un to, ka viņš noteikti vadīs automašīnu, liecina ložu pēdas automašīnas stiklā - mērķēts šofera galvā, turklāt visai augstu. Maza auguma šoferi vai pasažieri šīs lodes nebūtu skārušas. Divas no lodēm izurbušās cauri gan šofera puses automašīnas stiklam, gan blakussēdētāja logam. Tāpēc, kā novēroja Diena, cenšoties atrast izšautās lodes, policisti ar metāla uzrādītājiem pārmeklēja ceļa otrā pusē esošo dārzu. Uzbrucējs, visticamāk, aizbraucis ar automašīnu, kas aizšķērsoja D.Peimaņa auto ceļu, jo tuvumā nav meža, kurā varētu noslēpties. Kā Dienai pastāstīja tuvējo māju saimnieks Jānis, viņu piektdienas rītā esot pamodinājušas suņa rejas un, kad viņš raudzījies ārā pa logu, redzējis kādas mašīnas gaismas. Nedz pašu uzbrukumu, nedz uzbrucējus Jānis nav redzējis. Pēdējās dienās viņš arī nav manījis ap māju ložņājam svešus cilvēkus. Uzreiz pēc slepkavības nozieguma vietā ieradusies īpaši izveidota operatīvā grupa, kuru vada Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas biroja šefs Leonīds Bogdanovs. Tāpat kopā sanākuši kriminālpolicijas struktūru vadītāji un iesaistīta arī drošības policija. Vēl pusdienlaikā pie Strazdes pagrieziena uz Rīgu slepkavības vietā strādāja vairāk nekā desmit policistu no dažādām iekšlietu struktūrām. Piektdienas rītā ar valsts policijas šefa Jura Rekšņas pavēli visā Latvijā sākta operācija Slazdi, lai atrastu slepkavu auto. Tāpat informēti arī Igaunijas, Lietuvas un Krievijas tiesībsargāšanas institūciju pārstāvji, taču līdz piektdienas vakaram policija neziņoja, ka spēkrats būtu atrasts. Noziegumam ir liecinieks, kuram nepieciešamības gadījumā tiks piemērota liecinieku aizsardzības programma. Visi trīs upuri bija pazīstami Preses konferencē piektdienas pēcpusdienā Latvijas kriminālpolicijas priekšnieks Valdis Pumpurs žurnālistiem teica, ka policija izvirzījusi divas versijas. Pirmā saistīta ar konkurences cīņu spirta ražošanas un tirdzniecības biznesā, bet otra - ar A.Šķestera slepkavību pagājušā gada 14.oktobrī un M.Millera slepkavības mēģinājumu tā paša gada 15.novembrī. Ir skaidrs, ka visi trīs spirta biznesmeņi bijuši pazīstami. Savulaik D.Peimanis aģentūrai LETA ir stāstījis, ka M.Millers viņam piedāvājis angāru Skrundas lokatora teritorijā, lai Jaunpagasta spirta ražotne varētu paplašināt darbību, taču D.Peimanis šo piedāvājumu noraidījis, jo nav gribējis pārcelt rūpnīcu uz citu rajonu. Tāpat D.Peimanim bijušas biznesa sarunas arī ar A.Šķesteri, kurš bija faktiskais Kalsnavas spirta rūpnīcas īpašnieks. Kā liecina Dienas rīcībā esošās ziņas, savulaik D.Peimanis, M.Millers un A.Šķesteris tikušies, lai pārrunātu, kā visizdevīgāk varētu attīstīt spirta ražošanas biznesu, taču nekāds konkrēts lēmums neesot pieņemts. Dienai pagaidām nav ziņu par citiem darījumiem, ko trijotne plānojusi vai īstenojusi. Jaunpagasts plus ir viens no lielākajiem stipro alkoholisko dzērienu ražotājiem valstī. Pēc Akcīzes preču pārvaldes (APP) datiem, uzņēmumā saražotie alkoholiskie dzērieni aizņem ap 20% no kopējā Latvijas tirgus apjoma. Turklāt Jaunpagasts plus arī nodarbojas ar spirta pārstrādi, rektifikāciju (jēlspirta sagatavošanu lietošanai pārtikā) un realizāciju. Lai gan šādas licences APP izsniegusi astoņiem uzņēmumiem, bez Jaunpagasta plus reāli šādu darbību veic tikai a/s Latvijas balzams (LB) un bijusī Kalsnavas spirta rūpnīca. Starp nosauktajiem trim jēlspirta ražotājiem Jaunpagasts plus ir lielākais uzņēmums, kurš aizņem 99% no kopējā Latvijā saražotā šāda veida produkcijas. Gandrīz visu uzņēmumā saražotā jēlspirta rektifikāciju veic LB, kas jēlspirtu neražo. Agrākajā Kalsnavas spirta ražotnē, kura tagad saucas Rīga Bestsprit, notiek gan jēlspirta ražošana, gan tā rektifikācija. Rīga Bestsprit aizņem ap 30% no kopējā Latvijā saražotā rektificētā spirta apjoma. Jaunpagasts plus no rektificētā spirta tirgus aizņem ap 10%. Kā liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas Lursoft interneta datu bāzēs pieejamā informācija, D.Peimanis bijis ne tikai Jaunpagasts plus vadītājs un līdzīpašnieks, bet arī SIA Jaunpagasts un SIA Jaunalko valdes priekšsēdētājs, kā arī ieņēmis amatus vēl vairākos uzņēmumos, tajā skaitā savulaik bijis LB prezidents. Taču, ņemot vērā, ka Jaunpagasts pirms mēneša lūdzis APP apturēt spirta ražošanas licenci, bet Jaunalko atrodas grādīgo dzērienu biznesa desmitnieka lejasgalā, noprotams, ka D.Peimanis galveno uzmanību veltījis Jaunpagasta plus darbības paplašināšanai. To apliecina arī fakts, ka pirms mēneša šim uzņēmumam Saeima nolēma piešķirt valsts galvojumu, lai Jaunpagasts plus varētu saņemt 8,93 miljonu latu lielu kredītu. Naudu paredzēts ieguldīt degvielas piedevas bioetanola rūpnīcas celtniecībā. Pretrunīgas ziņas par draudiem Taču viens no bioetanola projekta mērķiem bija arī attīstīt uzņēmumā rektificētā spirta ražošanu, kas nenoliedzami nestu lielākus ienākumus un būtu alkoholisko dzērienu ražotājiem daudz pievilcīgāka. Tāpēc nevar izslēgt iespēju, ka ar D.Peimaņa slepkavību būtu saistīti tie cilvēki, kuru biznesu traucētu jaudīgākas spirta ražotnes būvniecība. Notikušo ar D.Peimani piektdien komentēja Saeimas deputāts Oskars Grīgs, kurš Dienai stāstīja, ka, uzsākot alkohola likuma izskatīšanu Saeimā, viņam esot «maigā formā» paskaidrots, ka šāds likums Latvijai nav nepieciešams. Tāpat viņam mi-nēts, ka «nepatikšanas» sagaidot arī D.Peimani, ja vien viņš neatteikšoties no idejas celt bioetanola ražotni. Notikušās sarunas O.Grīgs apmēram pirms divām nedēļām esot pārrunājis arī ar D.Peimani. Uzņēmējs paudis gatavību jebkurā gadījumā īstenot iecerēto projektu, taču atzinis, ka uz viņu pēdējā laikā «tiek izdarīts spiediens no visām pusēm». Personas, kas izdarījušas spiedienu vai izteikušas mājienus, O.Grīgs nenosaukšot, jo lietisku pierādījumu viņam neesot, turklāt mājieni izteikti visai aizplīvurotā formā. Deputāts atzina, ka tiesībaizsardzības instances par šīm sarunām nav informējis, jo to nav uzskatījis par nepieciešamu un lietderīgu. To, ka kāds būtu draudējis vai centies izdarīt spiedienu uz Jaunpagasta plus vadību vai D.Peimani personīgi, Dienai kategoriski noliedza uzņēmuma direktors un līdzīpašnieks Aivars Podnieks. Traģiskais notikums bijis tik negaidīts un šokējošs, ka viņš pagaidām atturējās runāt par uzņēmuma tālāko darbību un to, vai tiks turpināts darbs pie iecerētās rūpnīcas. Saeimas Nacionālās drošības komisijas sekretārs Romāns Mežeckis Dienai teica, ka šī lieta, kā arī citu uzņēmēju slepkavības lietas tuvākajā laikā tiks apspriestas komisijā. Kā teica R.Mežeckis, par slepkavības saistību ar kriminālajām struktūrām liecinot tas, ka D.Peimaņa nelabvēļus īstenot savus noziedzīgos nodomus nav kavējusi uzņēmēja draudzība un pazīšanās ar politiķiem un ietekmīgiem uzņēmējiem. Pēdējos gados Latvijā bez jau minētā A.Šķestera nogalināti vairāki pazīstami uzņēmēji, to skaitā arī tādi, kas saistīti ar spirtoto dzērienu ražošanu un tirdzniecību. Šā gada pavasarī tika nogalināts Rīgas Jahtkluba prezidents Egons Stieģelis, 1997.gada decembrī - firmas Veta vadītājs Haralds Veteris, 1996.gada septembrī un decembrī - uzņēmuma Mono šefs Valerijs Mačugins un Thormann & Co direktors Ivars Bīriņš. Pēdējā intervija Runāja par nākotnes plāniem Vēl ceturtdien aptuveni sešos vakarā Diena pa tālruni intervēja Daini Peimani. Lai arī viņš teicās braucam ar mašīnu, tomēr piekrita pastāstīt, kā beidzies konkurss par viņa pēdējā laikā aktīvi īstenotās idejas - bioetanola ražotnes projekta - finansēšanu. Jaunpagasta plus valdes priekšsēdētājs aptuveni desmit minūšu ilgajā sarunā vispārēji raksturoja konkursā uzvarējušo banku, piedāvātos kredīta noteikumus, nosaucot tos par ļoti interesantiem, kā arī izstāstīja par saviem nākotnes plāniem saistībā ar šā projekta turpmāko virzību - darbu pie dokumentu sagatavošanas Finansu ministrijai valsts galvojuma iegūšanai un konkursa izsludināšanu par tehnoloģisko iekārtu piegādēm.