"Nedz Ukraina, nedz Eiropas Savienība nereaģēs ne uz kādu Krievijas šantāžu. Mēs esam stingri noskaņoti uz to, ka no 2016.gada 1.janvāra Brīvās tirdzniecības līgums stāsies spēkā," viņš uzsvēris kopīgā preses konferencē ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti.
Dienu iepriekš trīspusējās sarunās Briselē ES, Ukrainas un Krievijas pārstāvjiem neizdevās panākt kopīgu vienošanos šajā jautājumā. Maskava apgalvo, ka līgums kaitēs tās ekonomikai un draudējusi noteikt Ukrainai tirdzniecības ierobežojumus. Iepriekš līguma stāšanās spēkā jau bija par gadu atlikta, lai mazinātu Maskavas bažas.
Eiropas Komisija (EK) paziņojusi, ka otrreiz līguma stāšanos spēkā neatliks.
Pēc Ukrainas prezidenta teiktā, pēdējā gada laikā Ukrainas un Krievijas tirdzniecības apgrozījums jau tā samazinājies četras reizes. Vienlaikus viņš norādījis, ka Ukraina šomēnes plāno piedalīties vēl vienā sarunu kārtā, lai apliecinātu savu gatavību meklēt risinājumu.
ES misijas vadītājs Krievijā lietuvietis Vīgauds Ušacks pastāstījis, ka nākamās sarunas ekspertu līmenī paredzētas 7. un 8.decembrī. ES cer, ka puses spēs vienoties līdz 31.decembrim, viņš piebildis.
Lietuvas prezidente savukārt uzsvērusi, ka ES ir gatava sarunām ar Krieviju, taču "nevienai trešajai pusei nav tiesību kaut ko diktēt vai šantažēt".
"Ja Krievija arī turpmāk centīsies bremzēt un sabotēt procesu, abas puses - ES un Ukraina - ir gatavas no 1.janvāra sākt pildīt Brīvās tirdzniecības līgumu," viņa piebildusi.
Grībauskaite arī norādījusi, ka Lietuva un visa Eiropa stingri atbalsta Ukrainas tautu, kas aizstāv savu brīvību un veido atklātu un atvērtu valsti. Viņa iestājusies par sankciju pagarināšanu Krievijai, kamēr netiks izpildītas Minskas vienošanās.
"Trauslais pamiers Ukrainā nav miers. Vienošanās par uguns pārtraukšanu nemitīgi tiek pārkāpta, smagā militārā tehnika nav atvilkta, Ukrainas robežu kontrole nav atjaunota. Krievija joprojām mīda kājām starptautiskās tiesības Ukrainā, bet tās demonstrētā cīņa pret terorismu nav necik pārliecinoša. Mēs nedrīkstam par to maksāt ar Eiropas un Ukrainas drošību," viņa uzsvērusi.
Porošenko tikmēr pateicies Lietuvas prezidentei par viņas iebildumiem pret Krievijas iekļaušanu koalīcijā pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts", ņemot vērā tās agresiju Ukrainā. Vienlaikus viņš atzinis, ka šī nostāja "neizslēdz zināmu koordināciju".
Grībauskaite novembrī uzsvēra, ka Lietuva neiesaistīsies nevienā jaunā koalīcijā, kurā piedalās vai vēlētos piedalīties Krievija, kas "joprojām ir okupējusi vienas valsts teritoriju un veic karadarbību divās valstīs - Ukrainā un Gruzijā".
Šādu nostāju viņa pauda dažas dienas pirms Francijas prezidenta Fransuā Olanda vizītes Maskavā, kuras laikā viņš ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu vienojās apmainīties ar izlūkdatiem un koordinēt triecienus pret grupējumu "Islāma valsts". Abu valstu amatpersonas norādījušas, ka šāda koordinācija nenozīmē kopīgas koalīcijas veidošanu.