Krievijas valdībā šajā jautājumā viedokļi atšķiras. Daļa norāda, ka būtu jāmīkstina budžeta ierobežojumi, lai piešķirtu līdzekļus Krimai, bet citi uzstāj uz striktu fiskālo disciplīnu laikā, kad Krievijas tautsaimniecībai draud recesija.
Par budžeta ierobežojumu mīkstināšanu iestājies Krievijas pirmais vicepremjers Igors Šuvalovs, kurš uzstājis, ka Krimai ik gadu nepieciešami 200 līdz 250 miljardi rubļu.
Taču pret šādu ierosinājumu bijusi Finanšu ministrija un bijušais finanšu ministrs Aleksejs Kudrins, kurš arī pēc demisijas 2011.gadā saglabājis Putina uzticību un piedalījies valdības sanāksmē.
Vedomosti, atsaucoties uz avotu valdībā, norāda, ka Putina vadītā slēgtā valdības sēdē trešdien pieņemts lēmums negrozīt Krievijas fiskālos noteikumus, kas budžeta deficītu ierobežo līdz 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un ikgadējos izdevumus saista ar vidējā termiņa naftas cenu.
Pēc izdevuma rīcībā esošās informācijas, līdzekļi lieliem infrastruktūras projektiem Krimā varētu tikt piešķirti no Nacionālā labklājības fonda.