"Mēs neredzam pozitīvu atbildes reakciju. Gluži pretēji, NATO pastiprina savu agresīvo retoriku un savas agresīvās darbības jau mūsu robežu tuvumā. Šajos apstākļos mums ir pienākums veltīt īpašu uzmanību ar mūsu valsts aizsardzības spēju paaugstināšanu saistītu uzdevumu veikšanai," Valsts domes sēdē, kas bija veltīta Vācijas un PSRS kara sākuma gadadienai, sacīja Putins.
Krievija ir atvērta diskusijām par jaunas ārpusbloku pasaules kolektīvās drošības sistēmas izveidi, norādīja prezidents, piebilstot, ka Rietumi pagaidām šo ideju nav uztvēruši pozitīvi.
"Ir nepieciešams izveidot mūsdienīgu ārpusbloku, visām valstīm vienlīdzīgu kolektīvās drošības sistēmu. Krievija ir atvērta debatēm par šo ļoti svarīgo jautājumu un vairākkārt ir apliecinājusi par savu gatavību dialogam," sacīja Putins.
Galvenais drauds pasaulē ir terorisms, tāpēc pasaules sabiedrībai ir jākonsolidē pūliņi, un tā nedrīkst pieļaut pagātnes kļūdas, arī sašķeltību un ideoloģiskās domstarpības, skaidroja Putins.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs šonedēļ intervijā laikrakstam "Süddeutsche Zeitung" atzina, ka Krievija ir pārkāpusi 1997.gada Krievijas-NATO pamataktu.
Dokuments paredz, ka tiks cienīta visu valstu suverenitāte un teritoriālā integritāte, bet Krievija neciena Gruzijas un Ukrainas teritoriālo integritāti, viņš skaidroja.
"Krievija, kas kopš 2000.gada trīs reizes palielinājusi savus militāros tēriņus, uzvedas agresīvi, ar militārā spēka palīdzību maina Eiropas izveidojušās robežas," norādīja Stoltenbergs.
"Neviens nerunāja par tādu militāro klātbūtni alianses austrumu daļā, pirms Krievija nebija anektējusi Krimu un ar militārā spēka palīdzību destabilizējusi situāciju Ukrainā," uzsvēra NATO ģenerālsekretārs.
Pagājušajā nedēļā tapa zināms, ka NATO aizsardzības ministri vienojušies nosūtīt uz Baltijas valstīm un Poliju četrus paaugstinātas gatavības daudznacionālos bataljonus.
Kā norādīja Stoltenbergs, kolektīvās drošības nostiprināšanas labā tiks sperta virkne citu soļu, pirmkārt, jau Austrumeiropā, Krievijas robežu tuvumā.