Lai arī Krievijai ir jācenšas veidot jaunu un modernu armiju, tā netiks ierauta jaunā bruņošanās sacensībā un nekļūs par "pasaules žandarmu", uzsvēra Putins, piebilstot, ka Krievijas rīcība būs radoša.
Uzrunājot Krievijas bruņoto spēku vadību, viņš kritizēja šīs nedēļas sākumā publiskoto ASV jauno Nacionālās drošības stratēģiju, kā arī nosodīja NATO "uzbrūkošās" aktivitātes Eiropā.
"Diplomātiskā ziņā tā acīmredzami ir uzbrūkoša, un, izmantojot militāru valodu, tā acīmredzami ir agresīva," sacīja Putins.
"Mums tas jāņem vērā mūsu praktiskajā darbā," viņš piebilda.
"Sauksim lietas īstajos vārdos attiecībā uz Eiropu, tur veidotā infrastruktūra ir uzbrūkoša infrastruktūra," paziņoja Krievijas prezidents.
Viņš uzstāja, ka ASV ir pārkāpušas 1987.gadā noslēgto Līgumu par mazā un vidējā darbības rādiusa raķešu likvidēšanu (INFT). Ar šo Aukstā kara līgumu tiek aizliegta visa bruņojuma klase - visas uz zemes bāzētās raķetes, kuru darbības rādiuss ir no 500 līdz 5500 kilometriem.
Maskava ir paziņojusi, ka Polijā un Rumānijā izvietotās ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas "Patriot" var pielāgot, lai to raķetes varētu raidīt pret Krieviju.
"Pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu veidošana var jebkurā brīdī pārtapt par vidēja darbības rādiusa spārnoto raķešu sistēmām," teica Putins. "ASV ir ceļā uz INFT līguma iznīcināšanu," piebilda Krievijas prezidents.
"Mums ir suverēnas tiesības adekvāti un laikus reaģēt uz šādiem potenciāliem draudiem," norādīja Putins, aicinot armijas vadību nepieciešamības gadījumā pielāgot Krievijas stratēģiju.
Kremlis iepriekš bija nosodījis jaunās ASV stratēģijas "imperiālistisko raksturu".
Putins arī solīja, ka Krievija turpinās izstrādāt jaunas tehnoloģijas un centīsies būt līdera lomā dažās jomās, lai nodrošinātu, lai tās intereses pasaulē tiktu aizsargātas.
"Krievijai jābūt starp vadošajām valstīm, un dažās jomās absolūtam līderim, veidojot jaunas paaudzes armiju," paziņoja Putins, piebilstot, ka "tas ir svarīgi, lai garantētu mūsu suverenitāti".
"Mums ir jāseko līdzi spēku līdzsvara izmaiņām pasaulē, pirmkārt un galvenokārt Krievijas robežu tuvumā (..) un Eiropā, kur strauji tiek veidota NATO infrastruktūra," brīdināja Putins.
Pērn Krievija bruņotajiem spēkiem atvēlēja 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un Putins jau paziņojis, ka šis īpatsvars nākotnē samazināsies.
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja, ka 2018.gada militārajai sfērai tiks atvēlēti 2,8% no IKP jeb 46 miljardi dolāru salīdzinājumā ASV aizsardzības budžetu 700 miljardu dolāru apmērā.
Šoigu piebilda, ka NATO kopš 2012.gada ir trīskārt palielinājusi klātbūtni gar Krievijas rietumu robežām Eiropā un 2017.gadā rīkoja divreiz vairāk militāro mācību salīdzinājumā ar 2014.gadu.
"Jautājums ir, vai mēs varam būt pašpietiekami šādos apstākļos un ar šādām spējām (..) vai mēs varam nodrošināt valsts aizsardzību?" jautāja Putins.
Lai gūtu pēc iespējas lielāku labumu no militārajām investīcijām, Krievija "paļausies uz mūsu smadzenēm" un atturēsies veidot "neskaitāmu skaitu bāzu visā pasaulē", viņš uzsvēra.
"Mēs netiksim ierauti bezjēdzīgā bruņošanās sacensībā, kas noplicinātu mūsu ekonomiku," solīja prezidents, piebilstot, ka Krievijas militārais budžets ir bāzēts "miermīlīgā ārpolitikā".
Jau vēstīts, ka Trampa Nacionālās drošības stratēģijā par galvenajiem Vašingtonas sāncenšiem atzīta Ķīna un Krievija, kas kā "revizionistiskas lielvaras" cenšas kaitēt Savienoto Valstu interesēm.
Dokumentā, kas ietver Trampa administrācijas ārpolitikas pamatprincipus, Maskavai un Pekinai veltīta ļoti skarba valoda.
"Ķīna un Krievija vēršas pret Amerikas varu, ietekmi un interesēm, cenšoties kaitēt Amerikas drošībai un labklājībai," teikts pirmdien publiskotajā dokumentā.
Ķīna apsūdzēta centienos izspiest ASV no Āzijas un izplatīt savu "autoritāro sistēmu".
"Pretēji mūsu cerībām, Ķīna savu varu izpleš uz citu suverenitātes rēķina," norādīts dokumentā.
Savukārt Krievijas kodolieroči atzīti par "visnozīmīgāko eksistenciālo draudu Savienotajām Valstīm". Dokumentā arī teikts, ka Maskava cenšas atjaunot savu lielvaras statusu un "izveidot ietekmes sfēras pie savām robežām".
"Krievija cenšas vājināt ASV ietekmi pasaulē un atšķelt mūs no mūsu sabiedrotajiem," norāda stratēģijas autori.
nu
Henesijs
Kremlin.ru