VK līdz šim bijusi absolūti uzticīga V.Putinam, tāpēc nav šaubu, ka partija labprāt atvēlēs viņam priekšsēdētāja amatu, lai gan V.Putins nemaz nav partijas biedrs.
Amatu rokāde
"Mēs varēsim oficiāli piedāvāt Vladimiram Putinam ieņemt partijas priekšsēdētāja amatu," pirmdien paziņoja līdzšinējais partijas līderis, Valsts domes priekšsēdētājs Boriss Grizlovs.
Paredzams, ka otrdien V.Putins kopā ar jaunievēlēto Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu uzrunās partijas kongresa delegātus. VK aicina V.Putinu un D.Medvedevu kļūt par partijas biedriem. Taču partijas nolikums paredz, ka V.Putins varētu vadīt partiju, arī nebūdams tās biedrs. Piemēram, arī partijas Augstākās padomes priekšsēdētājam Sergejam Šoigu nav partijas biedra kartes.
Kremlis pagaidām atturējies komentēt B.Grizlova izteikumus. V.Putins preses konferencē februārī izteicās, ka neplāno kļūt par partijas priekšsēdētāju. Pēc politikas novērotāju domām, V.Putins varēja mainīt domas, jo nolēmis iegūt papildu varas resursus pirms 7.maija, kad viņam jāatbrīvo Kremļa saimnieka krēsls D.Medvedevam. Lai gan līdz varas maiņai palikušas tikai dažas nedēļas, joprojām nav skaidrs, kāds būs varas sadalījums pēc V.Putina un D.Medvedeva rokādes. Zināms tikai tas, ka Valsts dome jau 8.maijā varētu apstiprināt V.Putinu premjerministra amatā. D.Medvedevs jau pirms prezidenta vēlēšanām piedāvāja V.Putinam uzņemties valdības vadītāja pienākumus. B.Grizlovs uzskata, ka Valsts dome apstiprinātu V.Putinu premjera amatā pat "bez debatēm". Taču premjera posteņa pievilcību mazina tas, ka premjers ir pilnīgi atkarīgs no prezidenta gribas. Prezidentam ir tiesības nekavējoties atlaist premjeru, un šo posteni līdz šim parasti ieņēma pelēcīgi birokrāti.
Jauna sistēma
Analītiķi uzskata, ka V.Putins ar partiju, kurai ir konstitucionālais vairākums (divu trešdaļu atbalsts) Valsts domē, varētu ievērojami mainīt spēku līdzsvaru valsts vadībā. "Partija ir spēcīgs politisks mehānisms, kas Putinam vajadzīgs, lai īstenotu viņa politiskos mērķus," uzskata Valsts domes deputāts Sergejs Markovs, bet izvairās konkretizēt, kas tie par mērķiem. Kremlim tuvais politologs Gļebs Pavlovskis secina, ka V.Putins jau faktiski kļuvis par VK līderi. "Realitāte ir tāda, ka partija uzskata Putinu par savu līderi. Ar šo realitāti nevar nerēķināties."
G.Pavlovskis ir pārliecināts, ka D.Medvedevs atturēsies no iestāšanās VK, lai saglabātu "virspartijiskā prezidenta" tradīciju. "Ja premjers vadīs partiju, kurai ir konstitucionālais vairākums parlamentā, viņš kļūs pilnīgi neatkarīgs no prezidenta", spriež politologs Leonīds Radzihovskis. Valsts dome apstiprina premjera kandidatūru, turklāt parlamentam ir tiesības ierosināt procedūru, lai atbrīvotu prezidentu no amata.
Kārnegī fonda eksperts Andrejs Rjabovs uzskata, ka V.Putina iestāšanās parlamentārā vairākuma partijā radīs priekšnoteikumus, lai pakāpeniski mainītu Krievijas politisko sistēmu no prezidentālas uz parlamenāru.
***
Varas partija
- Vienotā Krievija izveidota 2001.gada decembrī. Kopš dibināšanas brīža uzskata sevi par prezidenta Vladimira Putina partiju, lai gan V.Putins nekad nav bijis VK biedrs
- 2003.gadā uzvarēja Valsts domes vēlēšanās; šo panākumu atkārtoja arī 2007.gada decembrī, kad V.Putins bija partijas saraksta galvgalī. Valsts domē partijai ir 315 no 450 deputātu vietām
- Partijas simbols ir lācis, tāpēc Krievijas politikas žargonā VK biedrus nereti dēvē par "lāčiem"
- Saskaņā ar oficiāliem datiem VK ir 1,8 miljoni biedru