Rail Baltica: stopkrāns joprojām norauts

Lai gan Eiropas Komisijas finansētais pētījums par ātrgaitas vilciena projekta Rail Baltica perspektīvām nesen noslēdzies, gaidītās atbildes uz daudziem neskaidrajiem jautājumiem tas nav devis. Latvijas Satiksmes ministrija (SM) cer, ka Dānijas kompānijas Cowi izstrādāto pētījumu varēs izmantot tālākai projekta izpētei, uz ko aicina arī tranzīta nozares pārstāvji. Savukārt tūrisma industrijas dalībnieki ir pārliecināti, ka projekts, kas ar vilcienu satiksmi savienos Tallinu, Rīgu, Kauņu un Varšavu, ir jārealizē. Var lēti, var dārgi No kopumā aptuveni 20 dažādām Rail Baltica maršrutu attīstības iespējām Cowi izvēlējās trīs galvenos variantus ar vairākiem apakšvariantiem. Divi no tiem paredz galvenokārt uzlabot esošās sliedes, kas atbilst Krievijas standartiem, bet ar atšķirīgiem ātrumiem - 120 kilometri stundā un 160 km/h. Savukārt trešais variants paredz izbūvēt gandrīz pilnībā jaunas Eiropas standarta platuma sliedes, kas ir šaurākas. Pēdējais variants tiek nosaukts par ambiciozāko un arī dārgāko - tas varētu izmaksāt 1,83 miljardus eiro, kamēr pirmais variants izmaksātu 979 miljonus eiro, bet otrais - 1,546 miljonus eiro. Tiesa, pētījumā ņemtas vērā 2006.gada cenas. Kā secina konsultants, pirmais variants vai tā apakšvarianti varētu būt saprātīga izvēle, ko nākotnē līdz ar satiksmes pieaugumu varētu attīstīt. "Pētījums vēl jāpilnveido. Balstoties uz to, lēmumus nevar pieņemt, bet tajā iezīmēti pētāmie virzieni," tā dokumentu komentē SM valsts sekretāra vietnieks Andulis Židkovs. SM iecerējusi drīzumā sasaukt starptautisku darba grupu, lai vienotos, ko izpētīt papildus. Pēc A.Židkova domām, vēl jāizvērtē, vai autoceļi spēs uzņemt pieaugošo kravu apjomu, jāņem vērā arī Via Baltica iespējas, piemēram, Polijā, kur pret būvniecību iestājušies vides aizstāvji, tāpat dziļāk jāizpēta apskatītie maršruti un labākais sliežu platums. "Ilgtermiņā risinājums ir Eiropas platuma sliedes, bet varbūt kādus 10-15 gadus varam izlīdzēties ar Krievijas platuma sliedēm," spriež SM pārstāvis. Savukārt bijušais satiksmes ministrs, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (TB/LNNK) domā, ka Rail Baltica maršruts būtu jāveido ar Eiropas platuma sliedēm. "Ja vilciens būs lēns, neviens to neizmantos."Ātrumu 200-300 km/h var sasniegt arī pa "normālām" sliedēm, saka valsts a/s Latvijas dzelzceļš pārstāvis Māris Riekstiņš. Tiesa, tas atkarīgs no kāpumiem, kritumiem un citiem faktoriem. Cer uz Eiropas naudu Eiropas virzienā skatiens tiek vērsts arī attiecībā uz projekta finansējumu, daļēji izmantojot Kohēzijas fondu, bet vēl lielākas cerības tiek liktas uz TEN-T naudu. Rail Baltica patlaban ir viens no Eiropas transporta tīkla prioritārajiem projektiem. A.Židkovs neizslēdz iespēju, ka tiks meklēts arī cits finansējums, piemēram, pagājušā gada sākumā interesi par piedalīšanos projektā izrādīja kompānija RailWord. Tomēr R.Zīle patlaban neredz, kur dzelzceļa infrastruktūras izbūvē varētu būt biznesa intereses, savukārt privatizēt to, viņaprāt, nevajadzētu. "Rail Baltica īstermiņā vai vidējā termiņā netiek vērtēts kā reāls kandidāts, kas varētu iesaistīt privāto kapitālu, lai uzņemtos ar ieņēmumiem saistītos riskus," norāda arī konsultanti. Milzīgās izmaksas, kā arī pārāk mazais potenciālo pasažieru skaits no speciālistu puses tiek nosaukti kā galvenie iemesli, kādēļ idejas par citu tehnoloģiju, piemēram, magnētisko spilvenu vilcienu (panākot vairākas reizes lielāku ātrumu), izmantošanu ir tikai sapņi. "Tas maksā miljardus un, manuprāt, tuvākajā nākotnē tā nebūs realitāte," saka A.Židkovs. Lietuvā jau realizē Kā Dienai stāstīja Lietuvas Transporta ministrijā, saistībā ar Rail Baltica projektu patlaban notiek aktīvi darbi - izmantojot ES finansējumu, tiks būvēta jauna līnija no Kauņas, kur iecerēts loģistikas centrs, līdz Polijas robežai, tāpat speciāli projektam plānots veidot īpašu institūciju. Savukārt Igaunijas dzelzceļa kompānija Eesti Raudtee, neatkarīgi no Rail Baltica attīstības, iecerējusi rekonstruēt savienojumu starp Tallinu un Valgu, kas ļaus braukt ar ātrumu 120 km/h. Tas savukārt paver iespēju ar vilcienu satiksmi savienot arī Tallinu un Rīgu. Operatora Edelaraudtee pārstāvis Tīts Risalo Dienai prognozēja, ka par braucieniem būs pietiekami daudz interesentu, piemēram, somi. Līdzīga pārliecība attiecībā uz Rail Baltica ir tūrisma nozares pārstāvjiem. "Mēs esam mazi, bet tas dos iespēju apskatīt pēc iespējas lielāku valstu skaitu - trīs Baltijas valstis un Poliju," saka Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Uldis Vītoliņš. Savukārt tranzīta nozares pārstāvis Ivars Sormulis uzskata, ka iespējamā kravu piesaistīšana vēl ir pētāma, tomēr projektu nevajag "uzreiz mest pie malas".