Rīga - seksa tūrisma lielpilsēta?

Te vecpilsētā siltā jūlija vakarā viņus satika Diena, novērojot, kā puiši iepazīstas ar sievietēm, nepārprotama mērķa vadīti. Vecrīga vakaros ir pilna ar ārzemju tūristiem. Vasarīgi ģērbušās sievietes vecpilsētas ieliņās laiku pa laikam uzrunā kāds ārzemnieks. Nereti āra kafejnīcās redzami ārzemnieki kopā ar vietējām sievietēm. Tūrisma bizness zeļ acīmredzami, taču strauji augošajam pilsētas viesu skaitam ir arī tumšā puse. Arvien vairāk vietējās sievietes sūdzas par nepiedienīgiem piedāvājumiem, ar ko nākas saskarties viesu pilnajā Vecrīgā. Sabiedrība lauza galvas - kā mazināt Rīgas kā seksa tūrisma pilsētas tēlu un ierobežot prostitūciju. Eksperti atzīst, ka seksuālo pakalpojumu meklētāji ir vien neliela daļa no kopējā tūristu skaita. Viesnīcās un striptīzbāros Itāļiem bija vajadzīga nepilna pusstunda, lai iepazītos ar piecām jaunām sievietēm, kas kopā ar Neapoles iedzīvotājiem devās uz viesnīcu. Itāļi neslēpa mērķi, kāpēc meitenes aicinātas, tādēļ divas no viņām aizvainotas kompāniju pameta. Pārējās trīs vieglā alkohola reibumā devās uz viesnīcu, no kurienes ceļš veda uz striptīzbāru. Kompāniju gaidīja jautra nakts. Lielākā daļa sieviešu, ko Diena aptaujāja vecpilsētā, ir saskārušās ar ārzemju tūristu piedāvājumu kopīgi iedzert un pēcāk doties uz viesnīcu. Stjuarte Linda lidojumu laikā bieži esot novērojusi pēc tūristu uzvedības, ka viņi dodas uz Rīgu pēc seksuāliem pakalpojumiem. Arī Baiba un Liene saskārušās ar uzmākšanos. Viņu pieredze liecina - itāļi nešķiro, vai tā ir pilngadīga vai nepilngadīga meitene. Kad meitene ir iereibusi, viņu mēģina pierunāt aiziet uz viesnīcu. "Meitenes, protams, šeit ir skaistākas nekā citviet un lielākā skaitā," stāstīja anglis Robs. "Ir bijuši gadījumi, kad kādam no maniem paziņām piesējusies kāda krieviete, kas acīmredzami vēlējusies apprecēties un dodies prom no šejienes. Protams, labprāt iepazītos ar kādu vietējo sievieti, bet viņas visas ir ļoti grūti pierunājamas," teic Robs. Pēc nepilnas pusstundas Robs jau izmaksāja alu divām meitenēm. Greizs priekšstats Vecrīgā vakaros kūsājošā dzīve ne vienam vien pilsētniekam radījusi iespaidu par "seksa tūristu" pārpilnību, Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Uldis Vītoliņš atzīst, ka uz vispārējā fona seksa tūristu skaits, kas dodas uz Latviju, ir mazs. "Diemžēl precīzus datus iegūt nevaram," saka U.Vītoliņš. Tas, ka šāda veida izklaidi varot sarūpēt katrā lielākā Eiropas pilsētā, ir skaidrs, uzskata TAVA direktors, galvenais jautājums esot par reklamēšanu un afišētu vai neafišētu darbību. Vecrīgā striptīzbārus reklamē ļoti aktīvi. U.Vītoliņš gan nedeva skaidru atbildi uz jautājumu, vai prostitūcija Latvijā būtu legalizējama. Latvijā prostitūcija nav aizliegta, bet krimināli sodīt var trešās personas, kas iedzīvojas uz prostitūcijas rēķina, - sutenerus. Administratīvs sods paredzēts arī prostitūtām bez veselības grāmatiņas, skaidro Valsts policijas preses nodaļas vadītāja Kristīne Mežaraupe. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka pašvaldībās, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 20 000, jānosaka prostitūtām vietas seksuālo pakalpojumu sniegšanai. Tomēr Rīgā tas nav izdarīts. Domes drošības un kārtības jautājumu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Krastiņš uzskata, ka prostitūciju vajadzētu ierobežot līdzīgi kā azartspēles, nosakot vietas, kuru tuvumā seksuālos pakalpojumus nedrīkst sniegt, - pie baznīcām, izglītības iestādēm un citur, vēsta LETA. Ņemot vērā ārvalstu pieredzi, Latvijas politiķiem būtu jāpieņem sabiedrībā nepopulārs lēmums par prostitūcijas legalizēšanu, uzskata A.Krastiņš. Komiteja šim jautājumam pievērsīsies rudenī. Zviedrijas modelis Arī Eiropas sieviešu lobija viceprezidente Iluta Lāce uzskata, ka Latvijā prostitūciju vajadzētu aizliegt pilnībā. "Vajag ieviest Zviedrijas modeli, sodot seksuālo pakalpojumu pircējus, nevis sniedzējas. Prostitūcija iet roku rokā ar cilvēku tirdzniecību un narkomāniju," atgādina sieviešu tiesību aizstāve. Kopš kaimiņvalstī pieņēma šādu likumu, seksuālo pakalpojumu "industrija" ir gājusi mazumā. Pasaules pieredze rāda, ka valstīs, kurās prostitūcija ir legalizēta, pārsvarā ar to nodarbojas citvalstu sievietes. Piemēram, Vācijā ap 90% no prostitūtām ir no Austrumeiropas un Centrāleiropas, savukārt Nīderlandē - 70%. Zviedrijas modeļa ieviešanai piekrīt arī Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks (LPP). Ar nosacījumu, ja šeit ieviestu Zviedrijas modeli un sodītu seksuālo pakalpojumu pircējus, būtisks tūristu skaita kritums nebūtu, teic U.Vītoliņš. *** Prostitūcija Eiropā Vācija: Legāla, taču nav tādas profesijas statusa, kas dotu iespēju iegūt sociālās garantijas. Prostitūtām jāmaksā nodokļi un jāreģistrējas veselības aizsardzības iestādēs. Prostitūciju drīkst aizliegt noteiktās vietās un laikos. Sutenerisms un prostitūcijas veicināšana ir nelegāla. Francija: Legāla, taču prostitūtām ir aizliegts strādāt skolu, baznīcu tuvumā. Sutenerisms ir aizliegts. Ja prostitūta pērk ēdienu ģimenei, vīru var tiesāt par sutenerismu. Itālija: Legāla. Taču atrašanās uz ielām, bordeļu turēšana vai strādāšana tajos nav legāla. Prostitūtas nereģistrē un neveic obligātās veselības pārbaudes. Prostitūcijas veicināšana nav legāla. Austrija: Legāla. Pilsētas mērs pilsētā ierāda vietu, kur prostitūtas drīkst strādāt. Prostitūtām jābūt reģistrētām, reizi divās nedēļās jāiziet medicīniskā pārbaude un jāmaksā ienākuma nodokļi. Nīderlande: Nekad nav bijusi nelegāla. Legālas profesijas statuss. Prostitūtas pievienojušās Pakalpojumu sektora arodbiedrībai, jāmaksā nodokļi. Reģistrācija un veselības pārbaudes nav obligātas. Sutenerisms un prostitūcijas veicināšana nav legāla. Pilsētas drīkst noteikt prostitūcijai paredzēto vietu. Zviedrija: Legāla, taču kopš 1999.gada nelegāla ir seksa pakalpojumu pirkšana - draud 6 mēnešu cietumsods. Sutenerisms un bordeļu turēšana ir nelegāla. Īrija: Nelegāla un krimināli sodāma. Klientu uzrunāšana ir nelegāla. Grieķija: Legāla. Prostitūtām jāreģistrējas veselības aizsardzības, pašvaldības iestādēs un policijā. Veselības pārbaudes obligātas, un to neveikšana krimināli sodāma. Somija: Statuss nav skaidrs. Prostitūcija nav nelegāla, taču var tikt piemēroti pašvaldību noteikti sodi par strādāšanu uz ielas. Reģistrācija un veselības pārbaudes nav obligātas. Avots: www.femmigration.net