Rumbulā dzeļ vēsture

«Tas ir viens no melnākajiem un varbūt pats melnākais datums Latvijas vēsturē, tā ir diena, kad šeit skanēja vaidi un plūda asinis,» piemiņas runā sacīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa atgādināja, ka holokausts sāpīgi skāris Latviju, jo nežēlīgie vēsturiskie notikumi risinājās uz Latvijas zemes un «tajos piedalījās arī mūsu ļaudis». Arī piemiņas plāksnēs iekalts, ka vācu okupācijas varas pārstāvjiem palīdzējuši to vietējie atbalstītāji. Tomēr prezidente atgādināja, ka «šo kolektīvo vājprātu» organizējuši augsta ranga nacistu darboņi no Berlīnes, mobilizējot Latvijā esošos okupācijas spēkus un iznīcināšanas ekspedīcijās piesaucot arī Rīgas policijas darbiniekus. «Mani 16 gadu vecumā ievietoja geto,» stāstīja Zālmans Etelsons. Viņš izbaudījis ne tikai Rīgas geto, bet arī nāves nometnes Vācijā. Bet liktenīgajā nāves ceļā no geto uz Rumbulu viņam izbēgt palīdzējis kāds šucmanis, kas toreizējo pusauga puiku satvēris aiz apkakles un iegrūdis tuvējā pavārtē. Tomēr Rumbulas mežos atdusas visa Zālmana ģimene, un sirmais vīrs rāda uz mākslinieku veidotajiem Latvijas akmeņiem, kas tagad simbolizē nacisma upurus. Uz katra no akmeņiem iekalti 1300 apzināto bojā gājušo, arī Zālmana tuvinieku, vārdi. Pārējo upuru identitāte vēl tiek noskaidrota, sacīja Rīgas Ebreju kopienas vadītājs Arkādijs Suharenko. Piemiņas memoriāla atklāšana «samierina mani ar manu sirdi», - tā A.Suharenko, piebilstot, ka nu pagātnei pavelkama svītra un šķirama jauna lappuse nākotnē. Taču, lai neatkārtotos pirms 60 gadiem valdījusi nežēlība un iznīcināšanas kāre, gan Valsts prezidente, gan Ebreju kopienas vadītājs rosināja skolot bērnus un neslēpt viņiem vēsturisko patiesību.