Septembra sākumā Krievijā notika 21 reģiona vadītāju - gubernatoru - vēlēšanas, tika vēlēti 16 reģionālie parlamenti, kā arī 12 pilsētās norisinājās pašvaldību vēlēšanas. Šīs bija lielākā mēroga vēlēšanas Krievijā, kas norisinājušās kopš tās izvērstā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Ņemot vērā, ka 2024.gadā gaidāmas Krievijas prezidenta vēlēšanas, reģionālās vēlēšanas ir uzskatāmas par izmēģinājumu, kura laikā izmantotie pasākumi tiks pielietoti arī nākamajās vēlēšanās.
SAB informācija liecina, ka Kremļa administrācija redz reģionālās vēlēšanas kā testu un ģenerālmēģinājumu pirms 2024.gadā paredzētajām prezidenta vēlēšanām. Vēlēšanas Krievijā režīmam ir noderīgas vairāku apsvērumu dēļ.
Pirmkārt, vēlēšanas režīmam ir instruments, kā pārapstiprināt savas darbības leģitimitāti sabiedrības acīs. Kara laikā, kad Krievijā Putina režīma stabilitāte un funkcionālā spēja ir vājinājusies, arī no sabiedrības perspektīvas vēlēšanas un ievēlēto pārstāvju leģitimitāte iegūst augstāku nozīmīgumu.
Otrkārt, reģionālās vēlēšanas ir izdevība režīmam pārbaudīt dažādu vēlēšanu organizēšanā iesaistīto administratīvo sistēmu darbības spējas, tostarp represīvos vēlēšanu ierobežojumus. Būtiski, ka vēlēšanas arī ir pārbaudījums reģionu līderu spējām nodrošināt kontroli pār reģioniem.
Treškārt, vēlēšanu norise plānveidā ir daļa no režīma centieniem radīt normalitātes sajūtu sabiedrībā. Režīma interesēs ir nepieļaut viļņošanos sabiedrībā, ko varētu radīt vēlēšanu pārcelšana vai atcelšana, kas skaidri liecinātu par kādu ārkārtas faktoru klātbūtni. Šī paša iemesla dēļ paredzams, ka 2024.gadā plānotās Krievijas prezidenta vēlēšanas norisināsies un netiks pārceltas.
Ņemot vērā būtiskos kara laika cenzūras ierobežojumus un to, ka liela daļa Krievijā bāzēto ziņu aģentūru ir pārcēlušas savu darbību ārpus Krievijas un nav saglabājušas savas reģionālās redakcijas, reģionālās vēlēšanas 2023.gadā bija ar neraksturīgi zemu priekšvēlēšanu aktivitāti. Tostarp mēra vēlēšanas Maskavā, kas tradicionāli izcēlušās ar augstāku redzamību Krievijas valsts līmenī, vēlēšanu aģitācija praktiski nenotika.
Tas kalpoja par labu jau pie varas esošajiem pārstāvjiem reģionos, vēl mazāk sniedzot iespējas alternatīvajiem kandidātiem tikt ievēlētiem.
Gubernatoru vēlēšanu ietvaros bija novērojama tendence kandidātiem lielā mērā izvairīties no tematikas par karu Ukrainā. Tā vietā kandidāti orientējās uz vietēji nozīmīgiem jautājumiem, piemēram, ekonomisko attīstību. Reģionālo vēlēšanu laikā notika vairākas prezidenta Putina publiskās uzstāšanās, kurās tika likts uzsvars uz reģionu un ekonomisko attīstību.
Kā pamanāms izņēmums vispārējai tendencei bija kandidāts uz Hakasijas apgabala gubernatora amatu no partijas Vienotā Krievija Sergejs Sokols, kurš ir piedalījies karā Ukrainā un nevairījās no kara apspriešanas.
Īsi pirms vēlēšanām viņš savu kandidatūru atsauca, pamatojoties uz veselības stāvokli, un gubernatora amatā tika pārvēlēts Krievijas Komunistiskās partijas pārstāvis. Informācijas liecina, ka Sokola kandidatūras atsaukšanu rosināja viņa zemais reitings, ko izraisīja viņa centieni aktualizēt karu Ukrainā.
Kopumā reģionālie politiķi seko līdzi sabiedrības noskaņojumam un tam pielāgojas. Likumsakarīgi vairums cenšas izvairīties no kara apspriešanas apzinoties, ka kara tematika nenodrošina sabiedrības atbalstu.
SAB vērtējumā reģionālās vēlēšanas ir instruments, ar kura palīdzību gan vietējā vara, gan Kremlis var uztaustīt sabiedrībā valdošo noskaņojumu un sasāpējušos jautājumus, tostarp tēmas, kuras sabiedrība nevēlas apspriest vai kuras to nogurdina. Piekļuve šādiem datiem ļauj režīmam pilnveidot savu pieeju, lai saglabātu normalitātes sajūtu un kontrolētu sabiedrības iespējamo neapmierinātību.
SAB norādījis, ka reģionālās vēlēšanas tika īstenotas arī neleģitīmi okupētajās Ukrainas teritorijās Luhanskas, Doņeckas, Hersonas un Zaporižjes apgabalos. Vēlēšanas šajās teritorijās ir veids, kā Kremlis cenšas leģitimizēt savu varu.
Priekšvēlēšanu aģitācijā dominēja vēstījumi par reģionu atbrīvošanu un pievienošanos Krievijai. Oficiālie vēlēšanu rezultāti rāda, ka pārliecinoši uzvarēja partija "Vienotā Krievija". Režīma valdošās partijas uzvara nodrošina viennozīmīgu politisku pakļaušanos Kremlim.
SAB vērtējumā vēlēšanas Krievijā nav uzskatāmas par brīvām un tiek cieši kontrolētas ar dažādiem administratīviem instrumentiem.
Pēdējā gada laikā saistībā ar reģionālām vēlēšanām pieņemti vairāki likumdošanas grozījumi. Tostarp 2022.gada decembrī pieņemti grozījumi, lai liegtu tā sauktajiem "ārvalstu aģentiem" piedalīties vēlēšanu novērošanā. Šāds solis sperts apzināti, lai ierobežotu galvenokārt organizācijas "Golos" (Голос) iespējas piedalīties vēlēšanās kā novērotājiem. Kontekstam - pirms dažām nedēļām Krievijas varas iestādes aizturējušas vismaz 15 organizācijas "Golos" aktīvistus un līdzpriekšsēdētāju, izvirzot kriminālapsūdzības par "nevēlamas organizācijas darbībām".
Tāpat pieņemtas likumdošanas izmaiņas, kas liedz vēlēšanu kandidātiem īstenot priekšvēlēšanu kampaņu informācijas platformās, kurām federālā līmenī ir liegta piekļuve Krievijas iedzīvotājiem. Tas parāda, ka Krievijas varasiestādēm informatīvās telpas kontrole sagādā ievērojamus izaicinājumus, tādēļ nepieciešams ieviest jaunus administratīvos ierobežojumus.
Vēlēšanas tiek organizētas trīs dienu garumā, kas sniedz lielāku iespēju administratīvi iejaukties vēlēšanu norisē un nepieciešamības gadījumā veikt balsu viltošanu.
Šī gada reģionālās vēlēšanas Krievijā pirmo reizi lielā mērogā tika ieviesta elektroniskā balsošana. Tas sniedz varas iestādēm iespēju vieglāk manipulēt ar vēlēšanu rezultātiem, prasa mazāku administratīvo resursu un falsifikācijas ir sarežģītāk atklājamas.
To arī pierāda iepriekšējo Krievijas vēlēšanu pieredze. Klātienes un elektronisko balsojumos novērojamas būtiskas atšķirības un nesakritības vēlēšanu rezultātos, kas norāda uz iespējamām manipulācijām vēlēšanu procesā.
Uz balsu viltošanas iespēju ar elektroniskās balsošanas sistēmas palīdzību norāda arī gadījumi, kad Krievijas budžeta iestādēs strādājošie pirms vēlēšanām saņēmuši norādījumus par nepieciešamību reģistrēt savu dalību elektroniskai balsošanai. Tāpat arī reģionos administratīvajā aparātā strādājošie tikuši mobilizēti piedalīties vēlēšanās un saņēmuši skaidrus norādījumus par atbalstāmo kandidātu.
SAB vērtējumā 2023.gada reģionālās vēlēšanas Krievijā kopumā ir aizritējušas mierīgi un bez būtiskiem pārsteigumiem. To norise un iznākums liecina, ka Putina režīms turpina saglabāt kontroli pār iekšpolitiskajiem procesiem valstī, un tam ir gan spējas, gan nepieciešamie instrumenti, lai noturētu varu un nodrošinātu Putina uzvaru nākamajās Krievijas prezidenta vēlēšanās.
Vēlēšanu sistēma ir apliecinājusi spējas darboties efektīvi - atbilstoši oficiālās Krievijas nospraustajiem plāniem. Vairumā gadījumu uzvaru ieguvuši valdošās partijas "Vienotā Krievija" kandidāti, kas nodrošina iekšpolitisko stabilitāti. Īpaši svarīgi tas ir okupētajās Ukrainas teritorijās Krievijas varas leģitimizēšanai.
Tā kā šīs vēlēšanas lielā mērā uzskatāmas par gatavošanos 2024.gadā plānotajām prezidenta vēlēšanām, paredzams, ka kopējās tendences paliks nemainīgas.
Sagaidāms, ka nākamā gada vēlēšanu galvenais vadmotīvs būs normalitātes ilūzijas saglabāšana, lai nodrošinātu kontroli pār vēlēšanu procesu. Režīms tieksies radīt situāciju, kurā esošais prezidents šķitīs labākais un piemērotākais no visiem kandidātiem.
Tāpat netiks radīti apstākļi, kas sabiedrībai ļautu saliedēties ap alternatīvu kandidātu. Sagaidāms, ka plaši tiks izmantota elektroniskā balsošana vēlēšanu procesa vadāmībai un rezultātu koriģēšanai, atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem. Kā potenciāls izaicinājums pastāv sabiedrības nereaģēšana un nevēlēšanās publiski apspriest karu Ukrainā.
Ņemot vērā prezidenta Putina tendenci publiski apspriest vēstures un ģeopolitikas jautājumus, būs nepieciešams attīstīt citus sabiedrību mobilizējošus tematus, lai saglabātu normalitātes izjūtu un nenogurdinātu sabiedrību.