Šie džinsi ir zaļi! (Tas nekas, ka neticat savām acīm)
No dīvainā dzīvnieciņa vombata mēsliem izgatavots videi draudzīgs papīrs — nesen ziņoja radio. To izgudrojis kāds austrālietis. Zili brīnumi! Tomēr arī šaipus okeānam ir traki un iedvesmojoši ļaudis. Domājot, kā modi padarīt ilgtspējīgu, arī skandināvi meklē jaunus audumus un prāto, ko no jau reiz lietotā un nederīgā pārstrādāt tekstilā. Un izdodas. Top apģērbi no kaņepēm, bambusa, organiskās kokvilnas, otrreiz pārstrādātas vilnas un PET pudelēm. Pogcaurumos pogā kokosriekstu čaulu gabalus.
Dāņu dizaineru pāris Pjux pēc kurpju papēžiem dodas mežā, zviedriete Kamilla Norbaka zīdu krāso ar rubiju ogām, Anja Hininena kokvilnas kaklarotu krāso ar bietēm. Zīmols Filippa K uzšuvis kleitu no liocela — auduma, kas radīts no celulozes. Tā ražošanā nerodas sēra izmeši. Dizainere Ziona atbalsta koku stādīšanas projektu Tanzānijā, lai kompensētu transporta radītos oglekļa dioksīda izmešus.
Daļa šo dizaineru darbu no šīs nedēļas sākuma apskatāmi Rīgas mākslas telpā izstādē Eco Chic — virzībā uz ilgtspējīgu modi. Nesen izstādes organizētājs Zviedrijas institūts deva iespēju vairākiem Austrumeiropas žurnālistiem, tai skaitā man, paviesoties Stokholmā pie trim dizaineriem un uzzināt, kā viņi strādā. Tika solīts, ka dizaineri neapelēs pie sociālās atbildības un planētas glābšanas, jo tas neesot stilīgi.
Visticamāk, tās būs kaut kādas bēšas šmotkas — domāju, braucot uz Stokholmu, jo pirms pāris gadiem Vācijā atšķīru dabisko apģērbu katalogu un aizvēru. Tajā pusmūža cilvēki pozēja smilšu krāsas bītlenēs ar retrīveru pie kājām. Tāds stereotips par ekomodi valda galvās, kas par to ikdienā neinteresējas. Ekomode ir gan koša, gan seko modes tendencēm. Un zviedri nav iesācēji.
Apģērbu zīmols Bergman"s jau 1986.gadā novāca pirmo bioloģiskās jeb organiskās kokvilnas ražu un ir sadarbojies ar Giorgio Armani un Levi Strauss. Par organisko dēvē tādu kokvilnu, kas audzēta bez mākslīgā mēslojuma, pesticīdiem un nav ģenētiski modificēta. Parasto kokvilnu ar pesticīdiem barojot tā, lai tā ražotu trīs reizes gadā, bet organiskā kokvilna novācama tikai vienreiz. Ārēji organiskās kokvilnas kvalitāti nezinātājs nevar novērtēt, taču, to pataustot, uzreiz jūtams — maigāka par zīdu.
Pasaules Veselības organizācijas statistika rāda, ka pesticīdi katru gadu pasaulē izraisa 40 000 cilvēku nāvi un saindē trīs miljonus iedzīvotāju, mazina dabas un dzīvnieku daudzveidību. Tikai 5% no pasaulē saražotās kokvilnas ir ekoloģiskā. Projekta Eco Chic idejas autore Kārina Grensa stāsta, ka vidējais tekstilizstrādājumu patēriņš Zviedrijā palielinājies no 15 kilogramiem 1994.gadā līdz 24 kilogramiem 2007.gadā. Katru gadu zviedri izmetot 5—10 kg tekstila. Tieši patlaban esot svarīgi domāt par ilgtspējīgu modi, jo pasaulē patērē vairāk dabas resursu, nekā tā spēj atjaunot.
Pirmā dizainere, pie kuras viesojamies Stokholmā, ir Kamilla Norbaka. Viņas radītajā 2009.gada pavasara/vasaras kolekcijā redzamas košas krāsas: ceriņlillā, krēma, melna, zila salikumā ar pūdera gaisīgo. Zīda blūzes krāsotas ar rubiju ogām. Rubija ir lakstaugs ar sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem un ražo melnas kauliņveida ogas. Ne vella no bēšā te neredz! Kamilla stāsta, ka izpratne par ekomodi veidojas lēnām, jo daudziem cilvēkiem joprojām ekoapģērbs asociējas ar bēšo: savulaik tika praktizēta jebkāda auduma ķīmiska krāsošana vai izbalināšana tādos toņos, kas rada iespaidu par dabiskumu. Un cilvēki pirka.
Materiālus saviem izstrādājumiem Kamilla iepērk Portugālē un Peru, krāso ar dabiskām krāsvielām. Viena no apģērbu ražotnēm ir Igaunijā. Kāpēc ne Latvijā? "Sadarbības partnerus meklējām ilgi un Latvijā neko neatradām. Turklāt Igaunija ir tuvāk nekā Latvija." Lai izstrādājumi būtu videi draudzīgi, svarīgi izvairīties no lieliem transportēšanas attālumiem.
Par ilgtspējīgu modi Kamilla, gluži tāpat kā nākamie divi apciemotie modes mākslinieki, aizdomājās aptuveni pirms pieciem gadiem. "Kad sāku, pieredze apģērbu radīšanā man bija, taču neiedomājos, ka tas būs un ir tik smags ceļš," Kamilla stāsta, ka ilgstoši meklējusi piemērotus apavus skatēm, jo gribējies, lai modelēm kājās ir ekoloģiskas kurpes. Pēc ilgstošiem pūliņiem atradusi skaistas kurpes ar zoli, kas ražota no pārstrādātām automašīnu riepām. Patlaban ap 70% Kamillas kolekcijas darbu darināti no ekoloģiski sertificētiem audumiem. Klienti lielākoties ir sievietes no 25 līdz 45 gadiem gan Eiropā, gan Japānā. Kamilla saviem tērpiem devusi vārdus: plauktos vīd dažāda lieluma Jūlija, Natālija un Ruta. Kopumā preces dizainere nodēvējusi par ekoluksu, ko valkājot "cilvēks var justies gan skaists, gan lepns".
JĀBŪT SKAISTAI
Sociālo atbildību apģērbu valkāšanā nemēdz uzsvērt neviens no dizaineriem. It īpaši Džūljens Reds, kurš uzskata, ka ražot tā, lai nekaitētu dabai, ir tikai pašsaprotami. Pats dizainers savrupi dzīvo mežā, pēc izglītības viņš ir fiziķis. Džūljens ir pseidonīms, ko modes mākslinieks pieņēmis pēc Breta Īstona Elisa darba Less than Zero izlasīšanas. Viens no Elisa pazīstamākajiem darbiem ir Amerikāņu psihs.
Džūljena Reda darbnīcā kādā pagrabā ārpus pilsētas centra mūs sagaida menedžeris Pjotrs, pēc tautības polis. Tik drūmu vaigu, it kā visu nakti būtu adījis nātru kreklu. Esot daudz darba, nomācot migrēna. Jāgatavojas skatei Ņujorkā. Pjotrs izberzē acis un vaļsirdīgi stāsta: "Neiet viegli. Gadā pārdodam ap 8000 apģērbu. Dažbrīd jau šķiet, ka varētu visu mest pie malas, taču tik daudz laika un darba ieguldīts, ka būtu žēl. Ekoapģērbam ir nākotne. Tas ir labs veids, kā dzīvot." Džūljens mērķē tikai uz ekoloģisko produkciju. Pērnā gada rudens kolekcijā bioloģiskie materiāli bija 60%, daži no tiem sertificēti Japānā. Drēbes ir jaukas, jo īpaši mūsu žurnālistu grupas sievietes jūsmo par maigas vilnas tumšzilivioletu kleitu. Tā maksā ap 120 eiro. Apģērbus var iegādāties arī internetā Store.julianred.com.
"Svarīgākais apģērbā ir dizains. Apģērbam jāpatīk vispirms ar acīm. Neviens nepirks nesmukas drēbes tikai tāpēc, ka tās ir ekoloģiskas," uzskata Pjotrs. Bieži vien cilvēki ieklīst veikalā, jo pamanījuši ko tīkamu. Vēlas pirkt. Kad izlasa etiķeti un uzzina, ka tas ir ekoapgērbs, saka: "Jo labāk!"
Uz jautājumu, vai bez ekoloģiskās kokvilnas ir arī, piemēram, audums no pārstrādātām PET pudelēm, Pjotrs parāda no bambusa un zīda darinātu kreklu, arī džinsus no PET un uzsver: "Mēs neesam atkritumu pārstrādātāji, mēs esam dizaineri." Džūljena Reda darbinieki apmeklē fabrikas, lai pārraudzītu ražošanas procesus un ētisko atbildību pret darbiniekiem. Ko nu tur daudz var pārbaudīt? "Jā, klāt nevaram nostāvēt, taču tur, kur esam bijuši, droši varam teikt — apstākļi ir cilvēcīgi. Nav piespiedu virsstundu, nenodarbina bērnus."
Dodamies pie nākamās modes mākslinieces. Kārina Stenmara ir vienas no dizaineru apvienības DEM Collective komandas. Viņas darbnīca ir milzīgā gaišā telpā ar augstiem griestiem un arkveida logiem. "Te savulaik bijusi baznīca," Kārina smaidot saka. Patlaban telpas te īrē vairāki brīvmākslinieki, kas sasēduši pie portatīvajiem datoriem. Kārina mums rāda DEM produktus — T kreklus un džinsus. Krekli gatavoti no bioloģiski sertificētas, godīgas tirdzniecības ceļā (fair trade) iegūtas kokvilnas. Tā ievesta no Indijas, kur arī krāsota un adīta. Krāsas satur tikai tādas ķīmiskās vielas, kuras bioloģiski sadalās. Ražošana Šrilankas rūpnīcās noris sadarbībā ar organizāciju, kas cīnās pret nabadzību.
BAMBUSA KĀZU KLEITA
Kas ir tie cilvēki, kas pērk DEM produktus? Žurnāla Time stila un dizaina pielikumā ekoloģiskā apģērba valkātāji bija nodēvēti par metronaturālistiem. Kārina stāsta, ka tie ir "domājoši cilvēki. Nebūt ne veģetārieši vai taupītāji. Mans tēvs ir mednieks, un viņš valkā šos džinsus". Uz atgriezenisko saiti Kārina cer, kad klajā nāks numurētie džinsi. Izgriežot džinsiem uz āru kabatas, redzams, ka uz brūnās cukura krāsas oderes ir numurs. Nopircis bikses, cilvēks var internetā ievadīt numuru, ielogoties un blogot par to, kā bikses nēsājas. Dizaineri tādējādi cer nodrošināt atgriezenisko saiti. Kārina pačukst, ka tādus blogojamos džinsus iecerēts dāvāt Zviedrijas karalim Kārlim XVI Gustavam. Zviedru ekodizaineru sapnis būtu, ja arī kroņprincese Viktorija, kuras kāzas paredzētas nākamgad, pie altāra dotos bambusa kleitā, kā to darīja aktrise Renē Zelvēgere.
Patlaban īpaša valsts atbalsta zviedru ekodizaineriem nav. Finansējumu viņi piesaista paši. Uz zaļo domāšanu vedina nodibinājumi un kompānijas, kas nodarbojas ar ekoloģiskajām konsultācijām. "Jā, tas ir mārketings, bet vai slikts? Labāk taču ir būt safe side1 un draudzēties ar vidi," komentē Maiks Šragers, privātās organizācijas Sustainable Fashion Academy2 konsultants.
Ekoapģērbi nopērkami arī populārajā apģērbu veikalu ķēdē H&M. Rīgā dažus ekoapģērbus var atrast britu Marks&Spencer veikalā. Par piederību ekoapģērbam vēsta speciāli simboli un apzīmējumi.
Ekoapģērbiem ir nākotne — uzskata izstādes Eco Chic veidotāja Anna Marija Bernica. Līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos cilvēki sāk iedziļināties, ko patērē. Nepirks trīs krekliņus gadā, kas ir lēti un izstaipās un kam lemta drīza nāve miskastē. Viena tāda kokvilnas T krekla ražošanai nepieciešams ap 500 litru ūdens, T krekla kalpošanas laikā, mazgājot to 60° temperatūrā, žāvējot žāvētājā un pēc tam gludinot, izdalās četri kilogrami oglekļa dioksīda. Vai cilvēks maz spēj to sagremot? Aizdomāties un just līdzi lietus mežiem?
Cik zaļi domājošas var būt smadzenes? — šādu jautājumu pirms mēneša uzdeva avīzes New York Times nedēļas žurnāls. Izrādās: vairāki pētījumi atklājuši, ka cilvēks nemaz nespēj just līdzi lietus mežu liktenim, proti, to izciršanai. Cilvēks spēj domāt tikai par savām vajadzībām. Tomēr mēs varam kaut vai nedaudz piedomāt pie tā, lai iepriecinātu dabu, kas arvien biežāk pati vairs nespēj atjaunot savus resursus.
*
1 drošajā pusē
2 Vides atjaunošanos veicinoša modes akadēmija
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.