"Sarūkošā atkarība no Krievijas ieroču eksporta un pieaugošais alternatīvo energoresursu piegādātāju skaits nozīmē, ka Ķīna ir guvusi virsroku [abu valstu] attiecībās," teikts SIPRI pirmdien publicētajā ziņojumā.
Kā vēsta ziņojums, galvenais pārmaiņu iemesls ir Ķīnas interese apgūt tehnoloģijas, lai radītu pati savu ieroču industriju, līdz ar to nepieciešamība pēc Krievijā ražotiem ieročiem ir mazinājusies.
Savukārt Maskava nevēlas pārdot Pekinai tās modernākos ieročus, jo baidās, ka Ķīna varētu mēģināt šo tehnoloģiju nokopēt un galu galā uzsākt pati savu eksportu.
"Ieroču tirdzniecības pamatā arvien biežāk būs konkurence, nevis sadarbība," uzskata SIPRI ieroču tirdzniecības programmas vadītājs Pols Holtoms.
Ķīnas pozīcijas vēl vairāk nostiprinājušās arī tādēļ, ka pēdējo piecu gadu laikā samazinājusies vajadzība pēc Krievijas jēlnaftas, vēsta SIPRI.
Lielākais naftas importētājs Ķīnā ir Saūda Arābija, kurai seko Angola, Irāna un Omāna. Savukārt gāzes sektorā Krievijas pozīcijas ievērojami novājinājuši Ķīnas panākumi, tai atrodot citus starptautiskos partnerus, īpaši Vidusāzijā," raksta SIPRI.
Lai arī bijušās Aukstā kara sabiedrotās bieži vien tiek uzskatītas par partnerēm starptautiskajās attiecībās, īpaši attiecībā uz rietumvalstu centieniem sodīt autokrātiskos režīmus, Krievijas un Ķīnas starpā valda vien ierobežota abpusēja uzticība.
Abas valstis ir brīdinājušas, ka iebildīs pret jebkādu ANO Drošības padomes rezolūciju pret Sīrijas režīmu, kas bargi apspiež demokrātijas atbalstītājus.
Kaut arī Ķīnai un Krievijai bieži vien ir līdzīgi uzskati, abās valstīs ir atšķirīgi politikas veidotāji, kuri "otru pusi ilgtermiņā uztver par ievērojamu stratēģisko draudu", teikts ziņojumā.
"Ķīnas un Krievijas sadarbību nomāc problēmas," raksta ziņojuma līdzautore Linda Jākobsone.
"Kad intereses sakrīt, Pekina un Maskava sadarbojas, bet, kad intereses atšķiras, stratēģiskajai sadarbībai vairs nav nozīmes. Trūkst īstas politiskās uzticības," viņa piebilst.